""Nākamā pietura – Pumpuri!" No Vaivariem, no Asariem, no Mellužiem savācis visu vecumu skolas bērnus, vilciens aizbrauc savu ceļu. Aiz stacijas zaļās koka ēkas labi redzama Jūrmalas 4. vidusskola (tagad – Pumpuru vidusskola) – skaista, lieliem logiem. Kā vējš aizdrāžas "sīkie". Uz skolas pusi svinīgi slāj, velkas, soļo arī "lielie" – vidusskolnieki," tā grāmatā "Menuets" raksta Inese Pabērza, aprakstot, kā skolas ietekmē veidojusies grupa ar tādu pašu nosaukumu. Tomēr Pumpuru vidusskola nav tikai "Menueta" aizsākumu vieta, tā ir bijusi pirmā skola izciliem politiķiem, rakstniekiem, sportistiem, kā arī vieta, kur strādājuši skolotāji – leģendas.
Priežu ielenktā Pumpuru vidusskola atrodas Jūrmalā, tajā šobrīd mācās vairāk nekā 500 skolēnu. Viņus un iestādes pedagogus vieno moto: "Es gribu, varu, daru, atbildu."
Izglītībai Pumpuru, Mellužu un Jaundubultu apkārtnē svinami jau teju 150 gadi. 19. gadsimtā šajā rajonā vienlaicīgi darbojās vairākas skolas.
Vietā, kur tagad atrodas Pumpuru vidusskola, mācību iestāde atradusies no 1911. gada. Taču šajā laikā celtās koka ēkas mūžs nebija ilgs – jau 1914. gadā tā nodega. 1919. gadā sāka darboties Jūrmalas vietējās pašvaldības un vecāku padomes atvērtā Mellužu pamatskola. 1925. gadā skolai tiek dots Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolas nosaukums.
Pēc vairākiem gadiem, 1932. gadā, Jūrmalas dome izlēma celt jaunu skolu 1914. gadā nodegušās izglītības iestādes vietā.
Izglītības ministrijas būvniecības vadītājs arhitekts Indriķis Blakenburgs, sadarbojoties ar skolas pedagogiem, izstrādāja projektu. 1932. gada 29. oktobrī tika svinīgi ielikts pamatakmens Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolas jaunajai ēkai, kurā skola atrodas vēl līdz mūsdienām. "Šī skola vienmēr ir bijusi skola. Te nekas nav bijis cits. Visiem laikiem, kariem cauri te ir bijusi tikai skola," stāsta Kausiniece. Jāpiebilst, ka iestāde Pumpuru vidusskolas nosaukumu ieguva 1991. gadā, bet līdz tam tās nosaukums vairākas reizes mainījies.
"Bez dziedāšanas un dejošanas tā nevarētu būt Pumpuru skola," saka direktore. Bagāto dziedāšanas un dejošanas tradīciju skolā iedzīvināja leģenda – Olga Grāvelsīna-Koha. "Viņu mīlēja absolūti visi. Viņa viena spēja vadīt gan dejotājus, gan dziedātājus. Vai varat aptvert kādas spējas bija šai skolotājai? Dejoja un dziedāja Pumpuros ļoti daudz," atmiņās par skolotāju dalās Kausiniece. Skolas muzejā īpaša vieta atvēlēta vienam no viņas radītajiem scenārijiem – Meteņu uzvedumam. Dziedāšana un dejošana Kohas vadījumā skolā sākās piecdesmitajos gados un turpinās vēl joprojām.
Arī dzimšanas dienās dziedāšana nav rimusi. Direktore atceras, ka Koha mēdza viesus izriktēt uz mājas kāpnēm, lai novadītu īpašo viesu kori. "Un 85 gados viņa visu "Pūt, vējiņi" nodiriģēja no pirmās līdz pēdējai notij. Viņa pati vēl spēja nodiriģēt. Saprotiet, kas par spēku. Un visi klausa viņas rociņai," atceras Kausiniece.
Direktore atzīst, ka bijušie skolnieki no grupas "Menuets" ir arī regulāri viesi skolā. Pēdējos skolas salidojumos, kas notiek reizi piecos gados, viņi arī uzstājušies. "Viņi nekad nav savu skolu aizmirsuši. Tas ir gods viņiem! Lai kādos slavas augstumos viņi būtu," pauž Kausiniece.
Skolu raksturo vēl virkne ikgadēju pasākumu – koncerts Latvijas neatkarības dienā, Ziemassvētku koncerts Dubultu baznīcā un skolā, Mātes dienas koncerts, popiela, Miss un Misters Pumpuri, kā arī Teātra diena, kas šogad tika atzīmēta jau devīto gadu.
Dziedāšana un dejošana skolā laika gaitā pieņēma tādus apmērus, ka 2001. gadā dzima vēl viena skolas tradīcija – mācību gada noslēgumā Mellužu estrādē notiek Pumpuru vidusskolas Dziesmu un deju svētki.
Dejotāju un dziedātāji skolā ir tik daudz, ka tie ne tikai spēj sniegt apjomīgu koncertu, bet ceļā uz Mellužu estrādi tiek rīkots gājiens, kura laikā tiek slēgta arī satiksme.
Šobrīd Mellužu estrāde gan tiek rekonstruēta, taču direktore cer, ka uz Latvijas simtgadi noteikti būs nākamie Pumpuru vidusskolas Dziesmu un deju svētki. Protams, skolas dziedātāji un dejotāji piedalās gan Vispārējos Latvijas Dziesmu un deju svētkos, gan Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos.
To, kāds neaptverams spēks un burvība ir dziesmā un dejā, skolai atgādināja Pumpuru vidusskolas sadraudzības skola – Toholampi ģimnāzija Somijā. Uz iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ieradās viss Toholampi ģimnāzijas pūtēju orķestris. Kad Pumpuru vidusskolas kolektīvs ar sadraudzības skolas pūtējiem ieradies Mežaparka Lielajā estrādē, pūtēji palikuši kā iemieti. "Viņi nevarēja paiet. Viņi nespēja saprast, kā tas var būt, ka tādas cilvēku masas var pulcēties uz Dziesmu svētkiem," atceras direktore. Viņi gan estrādē nespēlēja, bet piedalījās svētku gājienā, pēc tā viņi teikuši, ka tādas emocijas savā mākslinieku karjerā vēl nebija piedzīvojuši, atminas skolas direktore.
Sadraudzība ar Toholampi ģimnāziju skolai ir jau kopš 1988. gada un turpinās līdz pat mūsdienām. Sadraudzības projektu laikā Pumpuru skolēni dodas uz Somiju, savukārt Toholampi skolēni – uz Pumpuriem.
Šo sadarbošanās gadu laikā jau ir izveidojušās divas starptautiskas ģimenes, zina stāstīt Kausiniece. Divas Pumpuru bijušās skolnieces mijušas gredzenus ar somiem un tagad dzīvo Somijā.
"Es uzskatu – vidusskolā ir neapšaubāmi jādod zināšanas, bet ne mazāk svarīgi ir audzināt cilvēku. Gadiem cauri es tomēr domāju, ja mēs palīdzam cilvēkam par cilvēku tapt, tad mēs esam savu uzdevumu izpildījuši. Mūsu skola ir piemērs tam, ka tas ir ļoti svarīgi," uzsver Pumpuru vidusskolas direktore.
Šīs izglītības iestādes vidi, skolas darbinieku un skolēnu lokālpatriotismu raksturo ne tikai varenās tradīcijas, bet to arī izgaismo emocionāli brīži skolā.
Pumpuru vidusskolas absolvents Mārtiņš Plāsis bija pēdējais Zolitūdes traģēdijas upuris, kuru 2013. gada 21. novembrī dzīvu iznesa no sabrukušā lielveikala "Maxima" drupām. Viņam līdzi juta visi Pumpuri, atceras skolas direktore. Jauno vīrieti atrada Pumpuru absolvents – ugunsdzēsējs Rolands Kreicmanis, kurš pašam virsū uzkrita jumta konstrukcijas daļa. Savukārt "ātrās palīdzības" auto strādāja kāds Pumpuru vidusskolas skolnieka tēvs.
Lai gan Plāsi neviens no skolēniem, visticamāk, nepazina personīgi, skolā sākās speciāla palīdzības atbalsta akcija. "Zīmēja zīmējumus, meta kapeiciņas, rakstīja vēstules, tad mēs sūtījām ar mammu uz slimnīcu," notikumus atstāsta direktore.
Neilgi pēc tam, kad Mārtiņš no jauna iemācījās piecelties kājās, viņš ar mammu Pumpuros ieradies Skolotāju dienā. Atnesa kafiju, un viņa mamma bija izcepusi kēksu, aizkustinošo brīdi atminas Kausiniece.
Skola lepojas ne tikai ar saviem absolventiem, kuru starpā ir bijušais prezidents Guntis Ulmanis, žurnāliste Elita Veidemane, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, rakstniece Anna Žīgure, bet arī skolotājiem. Ne tikai jau minēto skolotāju Kohu, bet arī sporta skolotāju Elgu Siliņu, kura 2007. gadā saņēma Valsts apbalvojumu – Atzinības krusta Lielo sevišķās pakāpes goda zīmi, savukārt 2014. gada nogalē Jūrmalas dome viņu nominēja balvai par mūža ieguldījumu sportā. "Viņa Pumpuros nostrādāja 53 gadus. Spējat aptvert? 53! Cik paaudzes viņa ir izaudzinājusi, tagad viņas skolēni strādā pie mums skolā," zina stāstīt direktore. "Fantastisks spēks, prasme organizēt bērnus darbam, tas ir kaut kas. Un ārkārtīga cilvēku mīlestība!" Jāpiebilst, ka pati skolas direktore 2010. gadā kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.
Runājot par sporta kustību skolā, direktore atklāj, ka iestādē kādu brīdi strādājis arī basketbola treneris Ainars Zvirgzdiņš, kurš Pumpuru skolā izskolojis gan Ievu Tāri, gan Kristīni Kārkliņu. Pēc aktīvās sporta karjeras beigām Tāre arī pasniegusi meitenēm basketbolu Pumpuru vidusskolā.
"Kolektīvs jau ļoti maz mainās. Tie, kas ir atnākuši un ir īstie skolotāji, tie paliek šeit un neskrien prom. Ir, protams, kāds, kurš mēģina, bet viņš nevar. Es domāju, ka katrā kolektīvā kaut kas savs ir, bet mums tas galvenais, ko mūsu vadības grupa ir panākusi, ir tas, ka nav sabojājies pirms daudziem gadu desmitiem ieliktais. Tas ir demokrātiskums, par ko mūs apskauda septiņdesmitajos gados, kad es atnācu šeit strādāt," stāsta Kausiniece.
Raksta tapšanā izmantota Rūtas Kušķes un Dzintras Janiselas sastādītā un Edvīna Rāfelda papildinātā grāmata "Pumpuru vidusskola 1933./34. – 2014./15."