Lai arī valdība 2002. gada oktobra beigās noteica maksimālo skolas somas smagumu atbilstoši skolēna vecumam, reālā situācija liecina, ka valdības lēmuma izpilde būs grūti īstenojama.
Aptaujātie skolu vadītāji atzina, ka īstenot labo ieceri esot pagrūti un brīžiem pat neiespējami. Skolām piešķirtie līdzekļi ir nepietiekami, lai pilnībā nodrošinātu audzēkņus ar grāmatām uz vietas skolās, jo tieši grāmatas ir viens no galvenajiem skolēnu somas svara veidotājiem.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paskaidroja, ka šogad ministrija skolām grāmatu iegādei piešķīrusi uz pusi vairāk naudas nekā pagājušogad - aptuveni vienu miljonu latu.

Rīgas domē informēja, ka valsts piešķirtā summa uz vienu skolēnu grāmatu iegādei ir 1,47 lati latviešu skolās, bet bilingvālās skolās summa ir lielāka, proti, 1,74 lati. Savukārt Rīgas domes atbalsts vienam skolēnam ir 2,46 latu liels, kas liecina, ka Rīgas skolas grāmatu iegādei šogad tērēs aptuveni četrus latus uz vienu skolēnu.

Rīgas 99. vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko skaidroja, ka no šogad skolai piešķirtajiem 2000 latiem viņš spēs iegādāties tikai vienu grāmatu katram skolniekam, kas, protams, nespējot pietiekami nodrošināt audzēkņus ar grāmatām uz vietas, lai tiem nebūtu tās vienmēr jānēsā līdzi.

Savukārt jautāts par to, vai somu svara problēmu nebūtu iespējams risināt, skolās ierīkojot speciālus skolēnu mantu skapīšus, Ševčenko norādīja, ka tāda iespēja pastāv, taču viena skapīša cena ir 10 lati, bet skolai līdzekļu to iegādei neesot.

Tieši skapīšus sarunā Šadurskis minēja kā vienu no somu svara problēmas risinājumiem. Turklāt viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots izstrādāt noteikumus, kas standartizētu mācību grāmatu izdošanā izmantotā papīra veidu un svaru, kā arī burtu lielumu. "Noteikumi varētu būt izstrādāti tikai nākamgad," viņš piebilda.

Izdevniecības "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka atzina, ka pieprasījums pēc mācību grāmatām mīkstajos vākos un uz "avīžu" papīra ir neliels, jo skolu bibliotēkas iepērkot grāmatas tikai cietajos vākos, kas saistīts ar noteikumiem, ka grāmatām jākalpo vismaz trīs gadus. "Pirmo klašu grāmatas mēs ražojam tikai cietajos vākos," viņa atzina, kaut nenoliedza, ka alternatīvi izdevumi mīkstajos vākos ir krietni vieglāki.

BNS pārliecinājās, ka tā saucamajās "elitārajās" Rīgas skolās audzēkņu somu svara jautājuma risina veiksmīgāk, kas saistīts ar vecāku atbalstu grāmatu un mantu skapīšu iegādē. Savukārt kādā citā skolā BNS pastāstīja, ka skolēni grāmatas uz skolu nesot uz maiņām - audzēkņi paši vienojas, kuras grāmatas nesīs viens, bet kuras otrs.

Savukārt uz jautājumu, vai pašreizējā situācijā iespējams izpildīt valdības lēmumu par skolēnu somu maksimālo svaru, Šadurskis atbildēja: "Pagrūti, bet var."

Valdības noteikumi paredz, ka maksimālais skolas somas smagums bērniem, kas jaunāki par deviņiem gadiem ir 3,5 kilogrami, bērniem līdz divpadsmit gadu vecumam skolas somas svars nedrīkst pārsniegt četrus kilogramus. Skolēniem vecumā no 12 līdz 14 gadiem somas svars nevar būt lielāks par 4,5 kilogramiem, bet jauniešiem no 16 gadu vecuma soma nedrīkst būt smagāka par pieciem kilogramiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!