IKVD vadītāja Inita Juhņēviča sacīja, ka dienests saskāries ar jautājumiem saistībā ar darba burtnīcu izmantošanu. Vecāki stāstījuši, ka skolas patiešām informē, ka darba burtnīcas tiks iegādātas un vecākiem nevajadzēs par tām maksāt, bet bērni nedrīkstēs tajās rakstīt.
Juhņēviča gan norādīja, ka, raugoties no pedagoģiskā viedokļa un mācību metodēm, darba burtnīcas ir paredzētas, lai tajās rakstītu. Izglītības likumā ir viennozīmīgi teikts, ka darba burtnīcas, kas pielīdzinātas mācību grāmatām - svešvalodās un sociālajās zinībās - ir jāiegādājas par valsts budžeta līdzekļiem, akcentē IKVD vadītāja. Viņasprāt, neļaujot rakstīt bērniem darba burtnīcās, var sabojāt labu ideju, proti, ka vecākiem nav jāmaksā par darba burtnīcām.
Vaicāta, kādi ir iespējamie rīcības varianti, ja skolai nav iespējas nodrošināt visas nepieciešamās darba burtnīcas, Juhņēviča sacīja, ka tās nav obligāta mācību sastāvdaļa un katram skolotājam atbilstoši noteiktajām kompetencēm jāizvērtē kādas metodes un līdzekļus izmantot mācību stundā. Tāpat Izglītības likumā esot norma, kas saka, ka ir atļauti vecāku ziedojumi un vecāki brīvprātīgi drīkst piedalīties finansiāli mācību procesa organizēšanā.
"Ja vecāki brīvprātīgi neizrāda interesi iegādāties šīs darba burtnīcās un pašvaldībai nav nepieciešamās finansējums, tad, acīmredzot, ir jāizvēlas citas metodes, kā strādāt, lai bērns varētu apgūt konkrēto mācību priekšmetu. Darba burtnīcas nav neatņemama un neaizvietojama mācību procesa sastāvdaļa," akcentēja Juhņēviča.
Savukārt saistībā ar darba burtnīcu kopēšanu, viņa pauda, ka vienmēr pastāv risks pārkāpt autortiesības un, pēc viņas domām, tas nebūs labākais veids, kā bērnus nodrošināt ar šiem materiāliem.
Tāpat vecāki interesējušies par to, kam tad būtu jāpērk dienasgrāmatas. Lai arī zināms, ka iepriekšējos gados vecāki iegādājušies dienasgrāmatas, skatoties no normatīvo aktu viedokļa, dienasgrāmata esot skolas obligātais dokuments. "Ja tas ir skolas obligātais dokuments, tad tas viennozīmīgi jāiegādājas pašvaldībai, nevis par vecāku līdzekļiem," skaidroja Juhņēviča.
Taujāts arī par to, vai skolai jāatgriež nauda vecākiem par nopirktajiem mācību līdzekļiem, kurus tā lūgusi iegādāties, bet skola pati tomēr tagad tos nodrošinās. Kvalitātes dienesta vadītāja gan atzina, ka skolai nav pienākums naudu atgriezt, jo tā bijusi vecāka izvēle iegādāties darba burtnīcas. Taču var būt arī savstarpējās vienošanās un skola var izlemt citādi.
Vēl viens no jautājumiem, kas vecākus satrauc, ir skolas formu lietošana. Jaunie Izglītības likuma grozījumi paredz, ka par skolas formas nepieciešamību izglītības iestādē lemj skolas padome, kas ir skolas pašpārvaldes institūcija, kurā vecāki ir vairākumā. "Principā vecāki lemj par to vai skolas formas nepieciešamas," akcentēja Juhņēviča.
IKVD gan norādīja, ka skolas formas neesamība kādam bērnam nekādā gadījumā nevar būt par iemeslu bērnam liegt iespēju piedalīties mācību procesā. "Skolotājs nedrīkst nelaist bērnu klasē tikai tāpēc, ka viņš šodien nav ieradies skolas formā. Ja kāds no vecākiem atsakās nodrošināt skolas formu, arī tas nekādā gadījumā nedrīkst būt par ierobežojumu bērnam apgūt izglītību konkrētajā skolā," uzsvēra dienesta vadītāja.
IKVD atzinīgi vērtē to, ka gan vecāki, gan skolu direktori zvana, lai rastu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem pirms radusies konfliktsituācija.
Jau vēstīts, ka augusta sākumā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas skaidri definē valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā. Darba burtnīcas un mācību grāmatas vecākiem nav jāiegādājas.
Darba burtnīcas nebūs jānodod kādam citam un tās paliks katram skolēnam, norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). "Nav pieļaujams, ka darba burtnīcas tiktu aizpildītas ar zīmuli, lai pēc tam izdzēstu un to pašu burtnīcu dotu lietot tālāk citam bērnam," uzsver ministrija.
