Skolēnu ēdienu kvalitāte pēc uzturvērtības neatbilst zinātniski pamatotām un Latvijas Veselības veicināšanas rekomendētām normām, teikts Patērētāju interešu aizstāvības kluba projektā "Laba pārtikas higiēnas prakse" veiktajā pētījumā.
Projekta izpildes laikā tika izpētītas 215 ēdienkartes no 23 Latvijas mācību iestādēm, tai skaitā 14 vidusskolām, 1 internātskolas un 8 pamatskolām. Ēdienu uzturvērtības kvalitāte tika izvērtēta pēc tā, vai pusdienlaikā skolēni saņem 1/3 daļu, bet internātskolā - visas dienas nepieciešamo uzturvērtības normu.

Pētījuma laikā tiks konstatēts, ka rajonu skolās ēdienu kvalitāte pēc uzturvērtības ir zemāka nekā Rīgas skolās. Kā informē Patērētāju interešu aizstāvības klubs, pētījuma laikā konstatēts, ka pusdienās saņemto uzturvielu enerģētiskā vērtība tikai 43% ēdienkaršu atbilst normai, bet 57% ēdienkaršu tā ir pazemināta, un tas liecina par nepareizu produktu izvēli.

82% ēdienkaršu skolēniem nenodrošina nepieciešamo pilnvērtīgo olbaltumvielu daudzumu, jo par maz tiek izmantoti uzturā piena produkti - piens, biezpiens, siers, kā arī olas, liesa gaļa un zivis, kas galvenokārt satur šīs olbaltumvielas.

Kā norāda pētījuma autori, aptaujājot astoņu Rīgas vidusskolu ēdnīcu vadītājus, tika konstatēts, ka viņiem trūkst zināšanu par pareizu skolēnu ēdināšanu. Lai novērtētu higiēnas stāvokli, astoņās Rīgas skolu ēdnīcās no 2001.gada 10.aprīļa līdz 8.maijam tika ņemti pārtikas produktu paraugi un nomazgājumi mikrobioloģiskā piesārņojuma noteikšanai. Kopumā tika izdarītas 150 analīzes. 6% nomazgājumu un 16,7% pārtikas paraugu tika atrasti patogēnie mikroorganismi - zeltainais stafilokoks.

Pētījuma autori norāda, ka Ministru kabineta noteikumos par pārtikas piesārņojumu nav norādītas maksimāli pieļaujamās mikrobioloģiskā piesārņojuma normas ēšanai sagatavotiem produkta maisījumiem. Kā uzsver pētījuma autori, rezultāti liecina par slikto higiēnisko stāvokli pārbaudīto skolu ēdnīcās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!