"Tiek aizmirsts bērns, kura vārdā tiek veikti šie eksperimenti," teikts vēstulē.
Ministrija šo ieceri pamato ar pieredzi ārzemēs, kur ir garāks mācību gads. Savukārt vēstules autori šo pamatojumu uztver kā nekorektu, jo ārzemēs skolēniem esot vairākas valsts apmaksātas nedēļas, kuru laikā bērni dodas eskursijās uz citām valstīm.
"Mēs turklāt mehāniski pagarinām mācību gadu un "noliekam" savus bērnus vēl trīs nedēļas uz asfalta, palielinot vēl vairāk vecāku problēmu par bērnu brīvā laika pavadīšanas iespējām," pauž skolotāji.
Tāpat palielināsies skolai nepieciešamie līdzekļi tās uzturēšanai, bet valdība papildu līdzekļus nepiešķir.
IZM pieļauj papildu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta, kas domāti transporta izdevumiem. Pagaidām nekādi aprēķini nav veikti un nav arī zināms, no kurienes šos līdzekļus ņemt.
"Vai tiešām tie nedaudzie lati, ko valdība piemet kā lielu dāvanu, ir tā vērts, lai mēs klusētu?" retoriski vaicā skolotāji.
Pret mācību gada pagarināšanu ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Rīgas pilsētas Skolu valde, Latvijas Pašvaldību savienība, skolu psihologi un skolu vadītāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
