Foto: LETA
Pierīgas pašvaldību skolu direktori plāno nosūtīt vēstuli vairākām valsts iestādēm un amatpersonām, tostarp premjeram Mārim Kučinskim (ZZS) un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), norādot, ka skolēnu-pedagogu koeficientam šajā reģionā ir jābūt 13:1, nevis 14:1, pastāstīja Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes priekšnieks Oļģerts Lejnieks.

Viņš norādīja, ka pirmdien tikās skolu direktori no tām pašvaldībām, kurām radīsies zaudējumi, ja koeficients tiks noteikts 14:1. Pārsvarā tās ir Pierīgas pašvaldības.

Bez jau minētās vēstules direktori apņēmušies Šadurskim nosūtīt arī finanšu aprēķinus par to, cik lieli līdzekļi nepieciešami, lai šādu koeficientu nodrošinātu. Lejnieks gan konkrētus aprēķinus neatklāja.

Viņš pastāstīja, ka gadījumā, ja valsts labvēlīgi nereaģēs uz šādām prasībām, Pierīgas skolu direktori, sadarbojoties ar arodbiedrību, ir gatavi izskatīt lokāla streika iespējamību. Pagaidām gan tiek izmantoti visi iespējamie kompromisa risinājumi, piebilda organizācijas vadītājs.

Tāpat vēstuli plānots nosūtīt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Saeimā pārstāvētajām frakcijām.

Kā pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, Pierīgas skolas var iestāties par algu nesamazināšanu, ņemot vērā, ka ir pazīmes, ka IZM vēl ir "naudas koridors", kas ļauj ministrijai vēl koriģēt līdzekļus skolotāju algām.

Viņa skaidroja, ka apmeklē visas sanāksmes, kurās piedalās Šadurskis un tiek spriests par pedagogu darba samaksas jautājumiem. Šajās sanāksmēs izglītības ministrs katru reizi nāk klajā ar kaut ko jaunu, proti, atsevišķām lietām papildu finansējumu ir iespējams atrast. Tas liecina, ka "naudas koridors tam visam ir". Pēc LIZDA ieskatiem, IZM nav līdz galam atklāta, līdz ar to arodbiedrība vēl ir gatava "pacīnīties".

Runājot par Šadurska aicinājumu arodbiedrībai nākt klajā ar vienu kopēju ierosinājumu par koeficienta apmēra grozīšanu, Vanaga sacīja, ka pedagogu atalgojuma modeļa izstrāde bija IZM pienākums un tagad to pārvelt uz arodbiedrības pleciem būtu nekorekti. Tāpat IZM esot vēlējusies, lai LIZDA izstrādātu vadlīnijas pedagogu darba slodzes veidošanās principiem. Tomēr izrādījies, ka ministrija pati jau šādus principus ir izstrādājusi, piebilda Vanaga. "Šeit spēle nav tīra, un arodbiedrība neko tādu nedarīs. Lai ministrija lūko, kā to sakārtot," rezumēja arodbiedrības vadītāja.

Kā ziņots, IZM iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!