Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) mudināti, uz 2014.gada valsts budžeta izsvilpšanu vārda tiešā nozīmē ceturtdien ir ieradušies aptuveni 1000 cilvēku, no kuriem vairums ir pedagogi.
Pāvilostas novada skolotāji, lai nokļūtu uz piketu, cēlušies 4:00 no rīta, portālam "Delfi" sacīja vēstures un latviešu valodas skolotājas. Pāvilostas skolā vienā klasē mācoties ap piecpadsmit skolēnu, bet pedagogi jau tagad savos maciņos izjūtot principa "nauda seko skolēnam" negatīvās sekas.
"Esmu strādājusi arī Liepājā, kur klasē ir trīsdesmit skolēnu. Varu apgalvot tikai vienu – brīdī, kad eju klasē un vadu stundu, nav nekādas atšķirības, vai klasē ir desmit vai trīsdesmit skolēnu. Atšķirība ir tikai brīdī, kad labo rakstu darbus, tad, protams, slodze ir mazāka," skaidro vēstures skolotāja.
Benita Sviķe, ķīmijas un fizikas skolotāja no Brocēnu novada Remtes skolas stāstīja, ka lauku skolās vienā klasē nereti ir vien četri vai pieci bērni, un tas ļoti tieši ietekmē skolotāju saņemtās algas apmēru.
"Lielajās pilsētās skolotāji var izstrādāt pusotru un divas slodzes, mēs lauku skolās nevaram izstrādāt pat vienu, par ko maksātu 280 latus pirms atvilkumiem," stāstīja Sviķe, norādot, ka mazo lauku skolu skolotāju algas "uz rokas" bieži vien ir ap 140 latiem mēnesī.
Sviķe gan domā, ka skaļais pikets diez vai palīdzēs skolotājiem "izkarot" lielākas algas.
"Mums vajadzētu visiem pārtraukt darbu uz kādu nedēļu. Mūsu algām tas neko daudz nemainītu, bet varbūt ilgstošs streiks ir vienīgais veids, kā panākt, lai mūs pamanītu," teica skolotāja, kura Remtes skolā strādā jau no 1962. gada.
Raiskuma speciālās internātskolas pedagogi savukārt ir pārliecināti, ka princips "nauda seko skolēnam" nemaz nestrādā. Raiskuma internātskolā, kur mācās bērni ar īpašām vajadzībām, skolēnu skaits šogad esot pat pieaudzis, bet atsevišķi pedagogi algās par septembri saņēmuši pat mazāk, nekā iepriekšējā mācību gadā.
Raiskuma un Pāvilostas pedagogi uzsver – krīzes laikā viņu algas samazinātas par aptuveni 60%, bet pērnais algu pielikums, ko daudzina premjers Valdis Dombrovskis (V) bijis vien 10%.
Kāds piketējošs Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektors savukārt portālam "Delfi" pavēstīja, ka algā par šā gada septembri saņēmis vien nepilnus 29 latus.
Pie piketētājiem iznāca arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V), kuram skolotāji sūdzējušies par algu apmēru. Ministrs savukārt piketētājiem skaidroja budžeta iespējas.
Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piketu pie Saeimas rīkoja, lai pievērstu deputātu un sabiedrības uzmanību izglītības un zinātnes darbinieku prasībām par nepieciešamo papildu finansējumu cienīgai darba samaksai.
LIZDA iebilst pret valdības piedāvājumu no 2014.gada 1.septembra paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes no 280 līdz 295 latiem uz papīra. Arodbiedrība uzskata, ka šis piedāvājums nav atbilstošs pedagogu profesionālajai kvalifikācijai izvirzītajām prasībām, kā arī minimālā alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati, bet pedagogiem valdība piedāvā tikai 15 latus pie pamatlikmes.
Turklāt valdība nav iezīmējusi pamatlikmes paaugstināšanu nedz 2015., nedz 2016.gadā. LIZDA aicinās Saeimas deputātus valsts budžeta izskatīšanas procesā atbalstīt prasības par papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai 2014.gadā vismaz līdz 310 latiem jeb 442 eiro, kā arī paredzēt finansējumu pamatlikmes paaugstināšanai 2015. un 2016.gadā, tāpat arī mudinās nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai pilnā apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
