Skolu tīkla sakārtošanā Šuplinska vēlas panākt pašvaldību domāšanas maiņu
Foto: LETA

Ar uzsvaru uz kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu Ministru kabinets otrdien vienbalsīgi un bez iebildumiem pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto starpziņojumu par vidusskolu tīkla izvērtējumu Latvijā, kas jau šī gada martā pārtaps konkrētā piedāvājumā skolu tīkla sakārtošanai, termiņiem un finansējumam. Nepilnu stundu apspriežot šo jautājumu, nesaskaņas ar sociālajiem partneriem sasniedza tādu emocionālu kāpinājumu, ka arodbiedrības un pašvaldību savienības pārstāves atstāja valdības sēžu zāli, nesagaidot šī jautājuma izskatīšanu līdz galam.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) sēdē pastāstīja, ka jau pērn maijā līdz ar pirmo informatīvo ziņojumu tika apstiprināts laika grafiks, ka šī gada martā jābūt skaidrībai par skolu tīkla sakārtošanu. Tagad starpziņojumā analizētas 298 pašvaldību dibinātās vispārējās vidējās izglītības iestādes. Līdz decembra beigām IZM pārstāvji jau tikušies ar 93 no 119 pašvaldību pārstāvjiem, un līdz janvāra beigām sarunas būs notikušas ar visām pašvaldībām.

Ministre raksturoja faktorus, ko pašvaldības minējušas kā ierobežojošus skolu tīkla sakārtošanai, – loģistika, ceļu stāvoklis, transports novecojis, nepietiek dienesta viesnīcas, skolas neatbilst higiēnas prasībām. Tā kā no šī gada 1. septembra skolās tiks ieviesta kompetenču pieeja izglītība saturā, kas vienlaikus paredz vidējās izglītības iestādē nodrošināt izvēli starp vismaz diviem padziļināto kursu komplektiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības sasniegšanu, ir nepieciešama skolu tīkla sakārtošana. Līdz martam IZM piedāvās jaunu finansējuma struktūru un modeli. Ministre atzina, ka viens no būtiskākajiem šķēršļiem pārmaiņām ir esošās infrastruktūras un darbinieku uzturēšana.

Ministrijas ziņojumā secināts, ka jauno kompetencēs balstīto mācību saturu esošā finansējuma ietvaros spēs īstenot tikai tās izglītības iestādes, kurās vidējās izglītības posmā mācās 90 skolēni un vairāk un kurās katrā klašu grupā ir vismaz divas paralēlklases. Šobrīd Latvijā tādas ir 40% vidusskolu, kurās mācās 70% visu vidusskolēnu.

Atbilstoši informatīvajam ziņojumam minimālo izglītojamo skaitu piedāvāts noteikt atbilstoši Latvijas teritoriālajam iedalījumam, ņemot vērā iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tajā skaitā ievērojot arī administratīvi teritoriālo reformu 2021. gadā.

Tādējādi piedāvājuma pamatā ir Latvijas teritorijas iedalījums četru reģionu blokos ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem katrā no tiem – pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju; administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi; novadu teritorijas ārpus administratīvajiem centriem (izņemot Pierīgas novadus); teritorijas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri.

Ministrija ir pilnveidojusi piedāvājumu minimālā skolēnu skaita noteikšanai vidējās izglītības pakāpē – 10.-12. klasē, nosakot minimālā pieļaujamā izglītojamo skaita robežu katrā no četru bloku iedalījumiem pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēm, izņemot valsts ģimnāzijas.

Tas piedāvā kritēriju vidusskolām: Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā – 150-120 skolēnu 10.-12. klašu grupā. Administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgas novados – Ādažos, Salaspilī, Ulbrokā, Ķekavā, Olainē, Mārupē, Jūrmalā – 120-90. Administratīvajās teritorijās novados 45-40 skolēnu, bet teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tajās teritorijas, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri, 30-25 skolēnu vidusskolas klasēs.

Atbilstoši piedāvātajam minimālajam skolēnu skaitam vidējās izglītības pakāpē veikts izvērtējums par esošo pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu atbilstību minētajiem kritērijiem un secināts, ka pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu atbilstība minimālā skolēnu skaita prasībām Latvijas lielajās pilsētās patlaban atbilst 47 un neatbilst 46 vidusskolas, administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgas novados atbilst 37 un neatbilst 28, administratīvajās teritorijās ārpus novadu centriem atbilst 51 un neatbilst 49, bet teritorijās, kas ir ES ārējā robeža, atbilst visas četras vidusskolas. Kopumā kritērijiem atbilst 139, bet neatbilst 123 vidusskolas.

Ceļa karte skaidra

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) par IZM starpziņojumu sacīja, ka tas ir starpposms, kas "diezgan skaidri norāda uz izsmeļošu analīzi, kas vidējās izglītības posmā būtu uzlabojams un kādā virzienā mēs arī laika gaitā to risināsim".

Valdības vadītājs atzina, ka pamatu pamats, kas ir ziņojumā izlasāms un ir arī svarīgi valdībai, ir kvalitāte un tas, kas darāms, lai uzlabotu un nodrošinātu valstī kvalitatīvu vidējo izglītību, lai mūsu jaunieši gan individuāli kļūtu konkurētspējīgi, gan lai mūsu valsts kopumā augtu. "Šis nav bijis viegli ministrijai, tikt tik tālu, jo ir notikušas ļoti daudzas konsultācijas, tajā skaitā ar ļoti daudziem novadiem. Viedokļi ir daļēji saistīti ar emocijām, un tas ir lielais izaicinājums, kā mēs kā sabiedrība kopumā varam veikt izmaiņas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Šis ir ceļa karšu posms, kas norāda, kas mums būs jādara," sacīja Kariņš.

Savukārt Šuplinska preses konferencē uzsvēra, ka 2020. gada 1. septembrī skolās tiks ieviesta kompetenču pieeja, tāpēc ir izrēķināts optimālais skolēnu skaits, kam jābūt vidējās izglītības iestādē, lai darbotos ne tikai kompetenču pieeja, bet tiek nodrošinātas arī izvēlnes. Tas atspoguļojas skaitlī – 90 skolēnu vidējās izglītības posmā. "Akcentēju, ka kompetenču pieeja ir uz bērnu centrēta pieeja. Tas ir optimālais skaits, kurā var nodrošināt bērna spējām un interesēm atbilstošu izvēlni. Ja runa par ļoti ierobežotu izvēli četru padziļināto kursu ietvarā, tad zemākā robeža ir 45, kas arī norādīts šajā ziņojumā," sacīja ministre.

Kā otru būtisku lietu Šuplinska minēja to, ka gan OECD, gan PISA pētījumi norāda, ka Latvijā ir vairāki ārēji šķēršļi, kas neļauj nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Tas ir gan pedagogu vecums, gan esošais skolu tīkls, kas neatbilst nedz demogrāfiskajai situācijai, nedz prasībām, lai nodrošinātu jaunās metodes, modernu infrastruktūru un skolotāju sadarbību. Tieši tāpēc skolu tīkla sakārtošana ir viens no risinājumiem, kas ļauj iet tālāk uz mūsdienīgu un uz bērnu centrētu izglītību.

"Līdz decembra beigām bijušas sarunas ar 93 no 119 pašvaldībām, un pašvaldības un ministrijas darbinieki novērtē, ka šī ir unikāla pieredze, kurā, izstrādājot gala dokumentu, tiek respektēta konkrēta novada un konkrēta situācija, tomēr mēs nevarēsim veidot, citējot dažus pašvaldību pārstāvjus, "izņēmumu uz izņēmuma"," sacīja Šuplinska norādot, ka ir jāvienojas par noteiktiem modeļiem. Patlaban ir četri teritoriālie modeļi, kur ir iezīmēts arī kvantitatīvais kritērijs. Lai vai kādu jaunu finanšu modeli mēs piedāvāsim, kvantitatīvais rādītājs būs viens no rādītājiem, kas būs jārespektē, sacīja ministre.

Domāšanai jāmainās

"Atšķirība, kas ir salīdzinājumā ar iepriekšējo izvērtējumu pērn maijā, tagad mēs vērtējam arī pašvaldību ieguldījumu izglītības sektorā. Diezgan liels ir pārsteigums par nesakārtotību, jo pašvaldības piedāvā ļoti dažādu skatījumu uz to, ko tās saprot ar tiešajām izglītības izmaksām. Tas veido pat līdz 65% no pašvaldību izmaksām, ko pašvaldības uzskata, ka velta izglītībai. Tad ir jautājums, vai izmaksas ir efektīvas un vai viss, kas tur iekļauts, ir attiecināms uz tiešo izglītības izmaksu, vai mēs joprojām dzīvojam sabiedrībā, kur primārās rūpes ir uzturēt esošo infrastruktūru un esošos darbiniekus, bet nevis ieguldīt mācību procesā, bērnu un pedagogu atbalsta sistēmas veidošanā. Šīs reformas mērķis ir ieguldīt bērnos un atbalsta sistēmā pedagogam," sacīja Šuplinska.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kas būs mainījies skolās pirmajā septembrī, jo novadu reforma vēl nebūs pabeigta, ministre sacīja, ka "ļoti gribētos, lai mainītos pašvaldību domāšana, jo tieši šāda stila jautājumus par to, kas būs 1. septembrī, uzdod daudzi pašvaldību vadītāji. Mēs esam pieraduši dzīvot laikā, kurā vispirms top Ministru kabineta noteikumi, un tikai pēc tam es kā vadītājs domāju, vai es atbilstu MK noteikumiem vai nē. Sarunās ar pašvaldībām ir divu veidu pašvaldību vadītāji. Vieni, kas ir vērsti uz attīstību, un tie negaida MK noteikumus un neprasa, kas notiks 2020. gada 1. septembrī, bet ir rīkojušies līdz šim un rīkojas visu laiku. Otri visu laiku ir saistīti ar izdzīvošanu, un tie primāri visu laiku uzdod šāda veida jautājumus".

Šuplinska sacīja, ka 1. septembrī startēs kompetenču pieeja 1., 4., 7. un 10. klasē. "Otra lieta – tas, ka nesaskan skolu reforma ar administratīvi teritoriālo reformu, daudzām pašvaldībām neļauj pieņemt konkrētu lēmumu, un tās ir nogaidīšanas režīmā, bet mēs esam apzinājuši gan tos procesus, kas sāksies ar 2020. gadu, gan iezīmējuši tos, kas 2021. gadā. Runājot ar pašvaldībām, mēs uzreiz sakām un brīdinām, ka sekojam rādītājiem, kas ir skolā. Februārī mēs vēlreiz vērsīsimies pie visām pašvaldībām un jautāsim gan par izvēļņu groziem, gan tajās kritiskajās situācijās, kur skolēnu skaits ir mazāks par 40, noteikti vēlreiz runāsim ar pašvaldībām un skatīsimies, kāda ir bijusi viņu saruna ar vecākiem, audzēkņiem un vai ir sapratuši, kāda ir viņu turpmākā attīstība. Šeit daudzas pašvaldības jau norāda ļoti skaidri, ka sabiedrības spiediens un ieradums nemainīt lietas ir spēcīgāks nekā pat viņu iespējamās pilnvaras un neļauj viņiem atsevišķos gadījumos, ja ir vairākas mācību iestādes, pārorientēties uz vienu," teica Šuplinska.

Savukārt atbildot uz "Delfi" jautājumu par to, kādas ir valdības iespējas panākt savu mērķu īstenošanu attiecībās ar pašvaldībām skolu jautājumā, Šuplinska sacīja, ka "piespiešanas mehānismam demokrātijā ir jābūt vienam no pēdējiem. Tāpēc arī, runājot ar pašvaldībām, mēs runājam par domāšanas maiņu un liekam akcentu uz to, ka, ja centrā ir bērns, un ja viņi redz, ka esošie resursi un infrastruktūra ir optimāla, mēs arī sakām – pie varbūt ne tik laba demogrāfiskā rādītāja viņiem ir jāsaglabā šī skola. Bet ja redzam, ka pašvaldība pati īsti neko nedara un negarantē šo kvalitatīvo izglītību, tad viena no svirām ir šie regulējumi. Mēs arī turpināsim darbu ar Saeimu un izglītības likumā domāsim par minimālā skolēnu skaita kritēriju kā vienu no tiem rīkiem, kas tomēr sakārtos sistēmu un pasaka, ka skolu tīkls, kāds bijis XX gadsimta 80. gados neatbilst XXI gadsimta trešajai desmitgadei. Kritērijs tiks ieviests, bet, tas nestartēs ar 2020. gadu. Šogad sistēmu regulēs kompetenču pieeja un bērnu vecāku atbildība par viņu izglītību".

Sarkasma gaisotnē

Valdības sēdē tiesības izteikties izmantoja arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Sociālo partneru pārstāves neiebilda pret šo ziņojumu principā, taču norādīja uz tā trūkumiem. Tādējādi diskusija ieguva salīdzinoši asu toni, Dundurei vienā brīdī pat norādot valdības vadītājam Kariņam, ka "sarkasms ir nevietā". Diskusijas noslēgumā Dundure un Vanaga pameta sēžu zāli, brīdi pirms valdība pabeidza šī jautājuma skatīšanu un pieņēma zināšanai IZM sagatavoto ziņojumu.

Dundure savā uzrunā norādīja, ka LPS ziņojumu vērtē kopumā pozitīvi, bet norādīja, ka tajā nav iekļauts jau esošais regulējums, kas nosaka kritērijus un finansējuma kārtību vidējās izglītības pakāpē. Tajā skaitā ziņojumā neesot arī norādes uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 583, kas stāsies spēkā šī gada augustā. Dundure arī nepiekrita ministrijas nostājai, ka kompetenču pieeju var īstenot tikai vidusskolās ar 90 un vairāk skolēniem. Tāpat viņa atzina, ka pašvaldības patlaban vērtē izdevumus skolu uzturēšanai un to iespējamo optimizāciju.

Dundurei lasot sagatavoto tekstu no lapas, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) vienā brīdī viņu pārtrauca sakot, ka no viņas garā referāta neko nevarot saprast. Tāpat ministrs iebilda, ka informatīvajā ziņojumā nav jāatstāsta visi spēkā esošie likumi.

Pēc šīs vārdu apmaiņas Kariņš dialogu pārtrauca un aicināja runāt īsi un virzīties uz priekšu, jo vēl savu kārtu gaida Vanaga. Premjers piebilda, ka izglītības ministre visu uzklausīs un pierakstīs. Dundure Kariņam atbildēja, ka "sarkasms ir nevietā".

LIZDA vadītāja Vanaga pievienojās Dundures viedoklim, ka ir jau MK 583. noteikumi, kas šogad stāsies spēkā un sadala skolas četrās grupās. Vanaga rosināja atlikt šo noteikumi spēkā stāšanos, kamēr tiek pieņemti lēmumi par skolu tīklu. Viņa arī atgādināja, ka pašvaldības līdz 1. martam pieņem lēmumus par skolu slēgšanu nākamajā mācību gadā. Tāpat Vanaga norādīja, ka patlaban IZM piedāvājums ir pretrunā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, tāpēc šīs pretrunas būtu jāsalāgo.

Kariņš atgādināja, ka ministrijas ziņojums ir tikai informatīvi analītisks materiāls, kas būs pamatā tam, lai martā būtu skaidrs finansējuma modelis un skolēnu skaita kritērijs. Arī Šuplinska uzsvēra, ka martā tiks paziņots viss, kas saistīts ar datumiem, noteikumiem, termiņu grafikiem. "Nekur nav teikts, ka martā tie MK noteikumi būs spēkā. Salāgošana notiks pakāpeniski," Vanagai atbildēja Šuplinska.

Atgādinot, ka Latvijai nepieciešama izglītības kvalitāte, Kariņš aicināja ministrus atbalstīt šo ziņojumu. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), paužot atbalstu, sacīja, ka ministri domā par to, lai bērni izaugtu un strādātu, nevis prasītu pabalstus vai aizbrauktu uz ārzemēm strādāt mazkvalificētus darbus. "Lielākā problēma ir plaisa starp zināšanām laukos un pilsētās. Tas ir pēdējais zvans mūsu sabiedrībai, jo gadā zaudējam trīs četrus tūkstošus bērnu tādā veidā, ka nav kvalitatīva izglītība," sacīja Reirs norādot, ka pašvaldībām interesē tikai skolu ēkas, lai gan būtu jāpievēršas bērniem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzslavēja IZM paveikto un sarunas ar pašvaldībām, kā arī norādīja, ka jāturpina virzīties uz priekšu, jo "šī ir reforma, kuras sekas ir Latvijas nākotnei visbūtiskākās salīdzinājumā ar citām reformām". Pūce arī mudināja domāt par kvalitāti un efektivitāti pamatskolas posmā. "Galvenajām ir jābūt bērnu interesēm, nevis darba vietām un apdzīvotam ciemam," sacīja Pūce.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) atzina, ka uz tik nepieciešamo izglītības reformu liek lielas cerības, jo iekšlietu sistēma saskaras ar jauniešiem, kam robi loģiskajā domāšanā, vājas zināšanas par tehnoloģijām un nav fiziskas sagatavotības darbam nozarē.

Diskusijas noslēgumā Kariņš atzina, ka šis ir ļoti emocionāls jautājums. Viņš pateicās Šuplinskai un pauda cerību ka tad, kad izglītības un novadu reforma būs paveikta, tas ļaus augt katram individuāli un valstij kopumā.

Tags

Ilga Šuplinska Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Pašvaldību savienība LIZDA Ministru kabinets

Comment Form