Guļāns norādīja, ka ir bijuši augsta līmeņa valsts vadītāju, kā arī atsevišķu deputātu izteikumi, kuros pausta neuticība prokuratūrai. “Manuprāt, šis uzbrukums ir ļoti vienpusējs,” teica Guļāns. Tomēr viņš neņēmās precīzi nosaukt iemeslus, kādēļ Skrastiņš nolēmis atkāpties.
Viņš arī pauda viedokli, ka attiecīgs skaidrojums šajā gadījumā būtu jādod Ģenerālprokuratūrai.
Guļāns pagaidām nav apsvēris jautājumu, ko varētu izvirzīt ģenerālprokurora amatam, jo Skrastiņa iesniegums par atkāpšanos viņam bijis negaidīts. Tomēr, viņaprāt, tam vēl ir pietiekami daudz laika. Saskaņā ar likumu Skrastiņam ģenerālprokurora pienākumi jāpilda vēl trīs mēnešus.
Šī atkāpšanās Guļānam esot bijusi negaidīta un iepriekš viņš jau pauda viedokli, ka, pēc viņa domām, Skrastiņam būtu bijis jāpaliek amatā.
Guļāns arī uzsvēra, ka no parlamentāriešiem gaida jaunu lūgumu par Skrastiņa darbības pārbaudi. Tam esot jābūt konkrēti noformulētam un, lai to paveiktu, deputāti iesnieguma sagatavošanai varētu pieaicināt profesionālu juristu.
Viņš arī par absurdu nodēvēja parlamentārās izmeklēšanas komisijas aicinājumu ierasties Saeimā, lai saskaņotu viedokļus par Skarastiņa darbības pārbaudes veikšanu. “Viedokļu saskaņošna”, viņaprāt, esot no veciem laikiem saglabājies apzīmējums, jo viņam esot savs viedoklis un to mainīt viņš negrasoties.
Preses konferencē tiesnesis arī atzina, ka uz viņu politiskais spiediens līdz šim neesot izdarīts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
