Dažādu tiesību sistēmu un arī tradīciju dēļ Skrastiņš uzskata, ka ir radušās šādas "daļējas nesaprašanās". Kā zināms, prezidente uz dzīvi Latvijā pārcēlās tieši no Kanādas, kur nodzīvojusi lielāko daļu no sava mūža.
Skrastiņš intervijā arī atzina, ka prokuratūra ir jākontrolē, taču to nevar darīt par darba saturu. Ģenerālprokurors pauda uzskatu, ka nedrīkst kontrolēt lietas, kas atrodas prokuratūras izmeklēšanā un tas arī ir noteikts likumā. Šādu kontroli nedrīkst veikt nedz Saeima, nedz Valsts prezidents, nedz citas valsts institūcijas.
Pēc Skrastiņa teiktā, var rasties jautājums, vai parlaments vai parlamenta izmeklēšanas komisija varētu ar balsošanu izlemt jautājumu, kura persona ir apsūdzēta. Pēc ģenerālprokurora domā, šādā gadījumā tā būtu politiska apsūdzība. Izmeklēšanas komisija, pēc viņa sacītā, no jebkuras izmeklēšanas iestādes atšķiras ar to, ka tai ir politiski mērķi.
"Mums [prokuratūrai] ir viens mērķis, ja mēs apsūdzam, mums ir jāzin, ka mēs iesim tiesā un aizstāvēsim," sacīja Skrastiņš.
Ģenerālprokurors arī apgalvoja, ka izdarītais spiediens uz viņu bijis vienīgi atklāts un redzams, un nav bijuši nekādi mēģinājumi "nosmacēt" pedofilijas lietas izmeklēšanu un noslēpt tajā iesaistītās amatpersonas.