Skride: Nepieciešamības gadījumā būtu jāpalīdz Igaunijai ar Covid-19 pacientu aprūpi
Foto: DELFI

Lai gan situācija stacionārajās ārstniecības iestādēs joprojām ir saspringta, patlaban iestājusies nosacīta stabilitāte, kas ļauj atvieglot reģionālo slimnīcu noslodzi un nepieciešamības gadījumā palīdzēt Igaunijai ar Covid-19 pacientu aprūpi, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Šodienas jautājums" šādu nostāju pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Patlaban, pēc deputāta paustā, noteikti būtu jāsaglabā piesardzība un nedrīkst aizmirst, ka aprūpe joprojām jāsniedz arī citiem pacientiem, kuri nav Covid-19 slimnieki, tomēr galējas nepieciešamības gadījumā palīdzību Covid-19 pacientu aprūpē varētu sniegt arī Igaunijai.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs atbalstīja šādu nostāju, vienlaikus norādot, ka Igaunija prognozē lielāko stacionēto pacientu skaitu pēc aptuveni divām nedēļām, kas savukārt nozīmē, ka, ja šāds palīdzības sauciens no Igaunijas nāktu pēc divām nedēļām, tad sākumā būtu jāvērtē situāciju Latvijā. Mediķis uzsvēra, ka precīzi prognozēt, kāda būs epidemioloģiskā situācija Latvijā pēc divām nedēļām, nav iespējams, turklāt tas būs atkarīgs no sabiedrības uzvedības.

Skride citastarpā atgādināja, ka šobrīd stacionāros nonāk arī Covid-19 pārslimojušie, kuriem ir paliekošas sekas. Lai gan pēc Šilova sacītā, tā ir relatīvi maza daļa pacientu, atsevišķās situācijās šiem pacientiem, piemēram, sirdsritma traucējumu gadījumā nepieciešama arī neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tāpat pārslimošanas sekas vērojamas arī tiem pacientiem, kuriem slimības gaita nebija smaga, piebilda mediķis.

Šajā sakarā Šilovs norādīja, ka nākotnē nāksies domāt, ko darīt ar šiem pacientiem, kuriem Covid-19 pārslimošana atstājusi paliekošas veselības problēmas. Vaicāts par šo paliekošo komplikāciju novēršanu, Skride skaidroja, ka pamatā novēršamās sekas ir psiholoģiska rakstura, nodrošinot šiem pacientiem psihoterapeita pakalpojumus. Savukārt plaušu un sirds problēmu gadījumā esot sarežģītāk, jo ārstēšana ir nepieciešama ilgāk.

Jau ziņots, ka iepriekš Latvijas Infektoloģijas centra Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāja un reanimatoloģe Inga Krupnova žurnālistiem pastāstīja, ka ilgtermiņa Covid-19 komplikācijas var parādīties ne tikai riska grupās esošajiem pacientiem, bet arī vieglā formā pārslimojušiem un gados jauniem pacientiem.

Viņa skaidroja, ka galvenās problēmas, kas tiek uzsvērtas, ir ilgstošais nogurums, kā arī aizdusas jeb elpas trūkums pacientiem, kuriem Covid-19 slimības gaitā bijusi pneimonija.

Tāpat ilgtermiņa seku vidū ir locītavu sāpes, galvassāpes, kā arī muskuļu sāpes un garšas un ožas izmaiņas. "Šīs problēmas mēdz pieturēties pat pāris mēnešus pēc pārslimošanas," piebilda mediķe.

Covid-19 pacientiem pēc pārslimošanas var saglabāties arī atmiņas un koncentrācijas traucējumi. "Cilvēki nespēj ikdienā darīt vienkāršākos darbus, ko viņi ir pieraduši darīt. Viņi nespēj sakoncentrēties uz ikdienas mājas darbiem, piemēram, mazgāt traukus," raksturoja Krupnova. Tāpat pēc pārslimošanas cilvēkiem var paradīties arī ādas problēmas un pat matu zudums.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Šilovs Koronavīruss Covid-19 Igaunija Saeima Veselības aprūpe
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form