"Tiek aicināts piedalīties ikviens – ar savu darbu un klātbūtni," saka mācītājs. Viņš atzīmē, ka ir paveikti priekšdarbi, lai sestdien šis vainags varētu tikt pabeigts.
Pavlovičs norāda, ka būs kafija tēja un talkas zupa. "Darināsim šo vainagu Dievam par godu un cilvēkiem par svētību," skubina garīdznieks.
Jau vēstīts, ka milzu adventes vainaga darināšana pie Skultes baznīcas Pirmās adventes priekšvakarā jau kļuvusi par tradīciju.
Vainaga veidošana aizsākās pēc Saulkrastu (Pēterupes) un Skultes draudzes mācītāja Pavloviča iniciatīvas, lai tādā veidā vēstītu par gaismu, kas pasaulē nākusi līdz ar Jēzu Kristu, un darītu tās gaidīšanas laiku priecīgāku.
Iepriekš Skultē darināti vainagi, kuru diametrs bijis 21 metrs.
Kā iepriekš atzīmēts, vainaga centrā atrodas krustu krusts jeb, kā vēl to mēdz dēvēt, Māras krusts. Krustu krusts ir pasaules evaņģelizācijas simbols. Četri krusti simbolizē četrus evaņģēlijus un labo vēsti, kura tiek sludināta visā pasaulē – uz visām debess pusēm.
Jau vēstīts, ka par būtisku adventes sastāvdaļu kopš 16. gadsimta ir kļuvis adventes vainags. Arī tam ir dziļa simboliska nozīme. Aplis simbolizē mūžību un vienotību. Vainagu veido no mūžzaļiem koku zariem – egļu, priežu, citās zemēs izmanto arī citus mūžzaļus augus. Arī tie simbolizē mūžību, kas mūs sagaida. Starp zaļajiem zariem var iepīt kādu violetu elementu – lentu, dziju, rotājumu, kas atgādina par noskaņu, kuru liturģijā simbolizē violetā krāsa.
Adventes vainagā izmanto četras vai piecas sveces. Tās simbolizē Kristus gaismu, kuru gaidām līdz ar Viņa ierašanos pasaulē. Ar katru svētdienu vainags paliek gaišāks, atgādinot, ka Kristus tuvojas. Piektā svece (ja to izmanto) tiek novietota vainaga vidū. Tā parasti ir lielāka par pārējām un baltā krāsā. Šo sveci aizdedzina Ziemassvētkos, un tā simbolizē jaundzimušo Kristu.
