Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla projektu varētu realizēt valsts, iesaistot valsts kapitālsabiedrības, otrdien, 21. februārī, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes pavēstīja valdības pārstāvji.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets otrdien noraidījis AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) preses pārstāvjus informēja, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) aicināja valdību noraidīt uzņēmuma un stratēģiskā investora piedāvājumu, ņemot vērā to vēlmi paredzēt īpašus priekšnosacījumus "regulatīvajā vidē", kā arī no AS "Latvenergo" vai valsts prasīto garantiju apjomu.
"KEM turpinās darbu pie termināla izveides, tostarp izskatot iespējas iesaistīt šajā projektā kādu valsts akciju sabiedrību," teica Čudars un piebilda, ka KEM izstrādā ziņojumu valdībai par Skultes LNG termināla projekta attīstīšanas iespējām.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka Saeima ir pieņēmusi likumu, kas paredz, ka valstī ir jāīsteno Skultes LNG termināla projekts.
Tāpat premjers pievienojās Čudara paustajam, ka investoru prasītās garantijas valdībai nav atbalstāmas. Kariņš arī piekrita paustajam, ka šo projektu varētu īstenot valsts ar kādas valsts kapitālsabiedrības iesaisti, kā piemēru minot AS "Augstsprieguma tīkls".
Jau vēstīts, ka "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons portālam "Delfi" atzina, ka viņš par pieņemto valdības lēmumu pirmo reizi dzird tieši no "Delfi". Viņš izteica nožēlu, ka uzņēmums pat nebija uzaicināts uz nekādām pārrunām ministrijā vai valdībā par konkrēto jautājumu, lai arī visu prasīto informāciju bija sniedzis. "Tas tikai atkal liecina, ka tas bijis politisks lēmums," komentēja Miķelsons.
Viņš, joprojām neatklājot, kas ir šis stratēģiskais investors, kurš būtu bijis gatavs ieguldīt Skultes projektā, ja tam būtu arī valsts garantijas, atzina, ka šāds valdības lēmums iespējamo sadarbību ar konkrēto investoru apgrūtinās. Tomēr "Skulte LNG Terminal" vēl cer pārliecināt gan investoru, gan arī valsts pusi par to, ka Skultes termināli ir vērts attīstīt.
Patlaban KEM turpina savu darbu – uzrauga, lai Latvija tiek nodrošināta ar gāzes piegādēm. Tāpat ministrija, balstoties uz Saeimas pieņemto likumu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli", turpina īstenot likumu, kura mērķis ir sekmēt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta attīstību.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka jautājums par nacionālo sašķidrinātās dabasgāzes termināli tika aktualizēts drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. 2022. gada aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka Latvija būvēs savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar potenciālajiem LNG termināļa attīstītājiem vērtēs šāda termināļa atrašanās vieta.
2022. gada 7. jūnijā valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par saņemtajiem projektu pieteikumiem LNG termināļa izveidei Latvijā. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdēs informēja, ka padziļināti tiks vērtēta iespēja attīstīt LNG termināli Skultē vai Kundziņsalā. 30. augustā valdība lēma šī projekta realizāciju uzticēt "Skulte LNG Terminal".
