Skursteņslauķu brālība nemierā ar pazeminātajām kvalifikācijas prasībām  (43)

Lai kļūtu par skursteņslauķi, saskaņā ar likumu "Par amatniecību" Skursteņslauķu amata brālībā jāiziet pilnvērtīgs apmācību un prakses process – amata zeļļa pretendenta statusā jāpavada trīs gadi, bet vēl pēc pieciem var kļūt par amata meistaru. Savukārt pie privātajiem komersantiem sertifikātu var iegūt dažu dienu laikā.

Spēku zaudējušie Ministru kabineta noteikumi Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" paredzēja, ka visas dūmvadu sistēmas tīra un aktus sastāda atbilstoši apmācīts un sertificēts skursteņ­slaucītājs. Tā vietā spēkā stājušies neskaidri noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi". Tajos, kā norāda brālībā, ir pretrunīgi un neviennozīmīgi izprotams jēdziens par personām, kurām, uzrādot izglītību, kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai prakses sertifikātu, ir iespējams veikt skursteņslauķa darba pienākumus.

Skursteņslauķu amata brālība šajos grozījumos saskata būtisku risku iedzīvotājiem, jo, brālības ieskatā, tagad iedzīvotāju dūmvadus var tīrīt personas, kurām trūkst nepieciešamās pieredzes, izglītības un kvalifikācijas.

Vienā no vadošajiem ugunsdrošības uzņēmumiem SIA "FN-Serviss" portālam "Delfi" norādīja, ka valstī nav vienota standarta, pēc kura skursteņslauķi būtu jāapmāca. Uzņēmumā gan atzīmēja, ka mācību centrā "Drošība" tiek apmācīti uzņēmuma darbinieki–skursteņslauķi, bet šis kurss nav pieejams publiski, tādēļ ar tā saturu neesot iespējams iepazīties.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Agrita Vītola portālam "Delfi" skaidroja, ka Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums noteic, ka VUGD kompetencē neietilpst sniegt vērtējumu par jautājumā norādīto darbu izpildei izvirzāmām kvalifikācijas prasībām.

Viņa atzīmēja, ka 2003. gadā Satversmes tiesa (ST) lēma, ka valsts nedrīkst noteikt personām citus ierobežojošus kritērijus, kā vien noteiktas to spēju un kvalifikācijas prasības, bez kurām persona nevar pildīt attiecīgā amata pienākumus. Savukārt 2002. gadā ST secināja, ka attiecībā uz katru nodarbošanos izvirzāmās kvalifikācijas prasības ietver minimālo izglītības līmeni, teorētisko zināšanu, prasmes un atbildības pakāpi, kas nepieciešama šā darba pamatuzdevumu sekmīgai izpildei, un izglītība ir tikai viens no kritērijiem, lai persona pierādītu savu piemērotību attiecīgā amata pildīšanai.

Vītola skaidroja, ka no minētā izriet, ka veikt dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta, dabiskās ventilācijas kanāla un mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšanas darbus var gan amatnieks (skursteņslauķis), kas ir saņēmis Latvijas Amatniecības kameras kvalifikāciju apstiprinošos dokumentus, gan persona ar citu izglītību, kas saskaņā ar darba devēja vērtējumu, atbilstoši savai kvalifikācijai un spējām ir kompetentas veikt darba uzdevumus.

Portāla "Delfi" aptaujātie skursteņslauķi norādīja, ka pie esošās kārtības nav skaidrības, kādi speciālisti ir atzīstami par tiesīgiem veikt dūmvadu, dabīgās un mehāniskās ventilācijas sistēmu apsekošanu, tīrīšanu un dokumentācijas noformēšanu. Tāpat neesot skaidrības, vai darba devēja un pašas personas vērtējums par savu kompetenci, spējām un iegūtās kvalifikācijas atbilstību ir pietiekams, lai veiktu ar ugunsdrošības riskiem saistošus darbus. Šī situācijā var novest pie tā, ka ar iedzīvotāju skursteņiem strādā tādi darbinieki, kuriem trūkst nepieciešamās kvalifikācijas. Savukārt tas var novest pie paaugstinātas ugunsbīstamības situācijām, ieskicēja speciālisti.