Burja pēc tikšanās ar Slakteri informēja, ka naftas produktu vads pieder kādai Krievijas kompānijai. Naftas vads pa Baltkrieviju stiepjas 1800 kilometru garumā. Uzņēmumā, kurš Baltkrievijas teritorijā apsaimnieko naftas produktu vadu strādā 890 cilvēki.
Burja informēja, ka dīzeļdegvielas noplūde notikusi cauruļu savienojuma vietā. Lai noskaidrotu kādēļ noplūde notikusi, metāla paraugi nosūtīti ekspertīzei. Plīsusi mazākā 375 milimetru caurule.
Noplūdes laikā caurulē bijis 45 atmosfēras liels spiediens. No cauruļvada Ullas upē noplūdušas aptuveni 100 tonnas dīzeļdegvielas. Lai gan esot bijušas uzstādītas septiņas bonu rindas, dīzeļdegviela pa Ullas upi ieplūdusi Daugavā. Tomēr Baltkrievijas speciālistiem izdevies savākt lielu daļu piesārņojuma.
Iespējams, nākotne gan Latvijā, gan Baltkrievijā Daugavas krastos varētu tikt izveidoti speciāli stiprinājumi, kur nepieciešamības gadījumā varētu piestiprināt piesārņojumu norobezojošās bonas.
Kā ziņots, Daugavā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek uzstādītas speciālas bonas, lai ierobežotu naftas piesārņojuma izplatību.
Bonu uzstādīšanas darbos piedalās 83 cilvēki - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Zemessardzes un Robežsardzes pārstāvji. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams iesaistīto cilvēku skaitu palielināt.
Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns pastāstīja, ka pašvaldība ir gatava Piedrujā viesnīcā izmitināt un ēdināt glābšanas darbos iesaistītos cilvēkus.
Daugavpils Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Raimonds Margevičs, informēja, ka gadījumā, ja neizdosies piesārņojumu aizturēt pie Latvijas-Krievijas robežas, līdzīgus dīzeļdegvielas pārtveršanas pasākumus plānots organizēt arī Daugavpilī.
Kā norāda speciālisti, Krāslavai un Daugavpilij šī piesārņojuma dēļ dzeramā ūdens problēmas neradīsies, jo šīs pilsētas izmanto dziļurbumu ūdeni.