Šlesers noliedz interešu konfliktu saistībā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanas regulējumu
Foto: DELFI

Bijušais Saeimas deputāts un politiķis Ainars Šlesers pirmdien "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijā noliedza, ka viņš savulaik būtu bijis interešu konflikta situācijā, nākot klajā ar priekšlikumiem, kas paredzētu termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu pret 100 000 latu iemaksu kādas kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš ar priekšlikumu grozījumiem Imigrācijas likumā tikai esot vēlējies piesaistīt investīcijas Latvijas ekonomikā.

Vaicāts par viņa kā toreizējā Saeimas deputāta patiesajiem motīviem, iniciējot šādus priekšlikumus, Šlesers apliecināja, ka bijis "tas cilvēks, kurš iniciējis konkrēto problēmu" laikā, kad Latvija bijusi ļoti sarežģītā situācijā pēc 2008./2009. gada finanšu krīzes, kad būvniecībā bijis kritums 60% apmērā un cilvēki braukuši prom no valsts.

"Gāju un pārliecināju Saeimas deputātus par šādu nepieciešamību," skaidroja Šlesers, pamatojot, ka šāda ideja balstīta gan ASV, gan Lielbritānijas pieredzē, jo tur piešķir uzturēšanās atļaujas personām pret zināmām investīcijām.

"Pateicoties šai programmai, pēc oficiālās un neoficiālās informācijas, investīcija tajā laikā Latvijas ekonomikā bija 1,5 miljardi, bet kopējās investīcijas bija 3 miljardi. Būvniecībā bija darbs, pakalpojumu sektorā... Nekautrējos par šo programmu runāt. Uz vēlēšanām nācu ar uzstādījumu, ka šo programmu ir jāatbalsta. Tagad šī programma ir kļuvusi neinteresanta, investīcijas ir apstājušās un aizgājušas uz citām valstīm," sacīja Šlesers, piemetinot, ka, viņaprāt, šī programma daudz devusi Latvijas tautsaimniecībai.

Turpinot runāt par likuma grozījumiem un viņa iespējamo interesi tajos, Šlesers atzina, ka viņš grozījumus ir publiski atbalstījis. "Man kā deputātam ir tiesības paust savu viedokli atklāti. Man bija personīgā interese, lai Latvijas ekonomikā ienāk nauda, lai Latvijas iedzīvotājiem nebūtu jābrauc uz Īriju, Angliju, Norvēģiju strādāt," savus motīvus šādiem likuma grozījumiem skaidroja Šlesers.'

Bijušais politiķis aizvien uzskata, ka termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana pret investīcijām nesusi labumu. Viņam neesot arī neviena piemēra, kas liecinātu, ka kaut kādā veidā Latvijā tādējādi būtu ienākuši citu valstu pilsoņi, ar kuriem radušās problēmas, jo Latvijas drošības dienestiem ir jāizvērtē konkrēta cilvēka personība.

"Ja šī programma darbotos, es domāju, ka daudzi simti tūkstoši iedzīvotāji būtu guvuši labumu – attīstot, būvējot strādājot. Ir svarīgi, lai deputāti dod pēc iespējas vairāk tādus likumus, kas ģenerē ekonomisko attīstību,"pauda bijušais Saeimas deputāts.

Šlesers stāstīja, ka viņam nav bijis nekādas juridiskas saistības ar kompāniju, kas attīstījusi projektu Zaķusalā. Tāpat viņš norādīja, ka viņš neesot bijis interešu konflikta situācijā.

"Tā ir politiska diskusija, es nevienam neesmu devis tiesības investēt. Ir tiesības nākt ar jebkādu iniciatīvu Saeimā. Likumi tiek pieņemti Saeimā ar balsu vairākumu. Nevienu likumu neesmu pieņēmis pats vienpersoniski," sacīja Šlesers.

"Man nebija interešu konfliktu, bet aicinu par šo tēmu padebatēt visām partijām, kas plāno piedalīties vēlēšanās, vai šāda programma ir vajadzīga. Vai nu tā jāatjauno vai arī jālikvidē. Es uzskatu, ka viņa nebija slikta kopumā. Ja kādam nebija jāpiešķir uzturēšanās atļauja, tad mūsu Drošības policija ar to tika galā," noslēdza Šlesers

Jau ziņots, ka iepriekš Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā tās loceklis, Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA) pauda, ka 2011. gada februārī tā brīža Saeimas deputāta Šlesera iesniegtie priekšlikumi Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredzētu termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu pret 100 000 latu iemaksu kādas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, iespējams, virzīti personīgā labuma gūšanai.

Jansons toreiz klāstīja, ka, analizējot konkrēto "oligarhu lietas" krimināllietu, tajā "liecinieks X" operatīvās izstrādes laikā noklausītā sarunā nedēļu pirms likuma grozījumu pieņemšanas norādījis, ka "viens no projektiem, kas veiksmīgi virzās uz priekšu ir uzturēšanās atļaujas".

Šis liecinieks esot paudis, ka ir termiņuzturēšanās atļauju gribētāji, kuri negrib Latvijā pirkt īpašumus par summu, kas attiecīgi piešķirtu viņiem termiņuzturēšanās atļaujas, bet labprāt investētu, tāpēc piedāvā, ka 100 000 latus ieliek uzņēmuma kapitālā, jo "daudzi būtu ar mieru investēt, nemaz nebraucot uz Latviju".

Izmeklēšanas komisijas loceklis šajā sēdē rezumēja, ka liecinieks min, ka ir akcionārs vienā no attīstības projektiem un tajā pašā laikā lobē likumdošanas grozījumus.

2011. gada februārī Šlesers iesniedzis priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Imigrācijas likumā", kuros ir paredzēta šo 100 000 latu iemaksa kapitālsabiedrības kapitālā, atgādina Jansons.

Atsaucoties uz žurnāla "Ir" publikācijām, Jansons informēja, ka no tām izriet, ka pie Zaķusalas projekta darbojas firma "Zaķusalas Estate". Šajā firmā Šlesers un Viesturs Koziols bijuši redzamie līdzīpašnieki, bet pēc kāda laika viņu vietā parādījās Norvēģijā dibināts uzņēmums, bet izmeklētājiem bija aizdomas, ka Šleseram šajā firmā pieder vismaz 24%.

"Manuprāt, tas rada aizdomas, ka likumdošanas iniciatīva, iespējams, ir virzīta personiska labuma gūšanai, izmantojot likumdošanas grozījumus parlamentā," iepriekš sacīja Jansons.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ainārs Šlesers Valsts drošības dienests Imigrācija Saeima Viesturs Koziols
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form