Ainars Šlesers, slepkava
Foto: F64

Bijušais Saeimas deputāts un ekspolitiķis Ainārs Šlesers pirmdien "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijā noliedza, ka būtu bijis patiesā labuma guvējs vai īpašnieks "Rīgas Tirdzniecības ostā" (RTO) laikā, kad bijis Saeimas deputāts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2011. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēstulē Saeimai, aprakstot "oligarhu lietas" būtību, norādīja, ka toreizējam Saeimas deputātam Šleseram slēpti piederēja kapitāldaļas RTO. "Pēc tam, kad Šlesers atstāja Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, radās izdevība viņam RTO slēpti piederošās kapitāldaļas noformēt oficiāli (juridiski) uz sev piederošā uzņēmuma SIA "Avadel" vārda, jo viņš vairs nebija persona, kura oficiāli pieņēma lēmumus attiecībā uz šo uzņēmumu un pēc diviem gadiem pēc amata atstāšanas interešu konflikta situācija būs beigusies," norādīja KNAB.

KNAB vēstulē norādīts, ka juridiski RTO daļas pieder "ZEIN Holding AG", tai pat laikā Šlesers saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā.

Komisijas sēdē pirmdien Šlesers skaidroja, ka uz komisijas jautājumiem par RTO atbildēs "pēc būtības, bet par detaļām var atbildēt KNAB izmeklētāja [Ilze] Kivleniece". "Pārbaudē apliecināja, ka valsts amatpersonas deklarācijā nav bijušas kļūdas attiecībā uz uzņēmumiem. Neesmu bijis ne patiesā labuma guvējs, ne īpašnieks. Varu apliecināt, ka gribēju investēt," skaidroja Šlesers.

Šlesers arī atklāja, ka vērsies KNAB ar rakstisku vēstuli, kurā vaicājis, vai drīkst veikt investīcijas daudzos uzņēmumos, kas saistīti ar Rīgas brīvostu. "Saņēmu rakstisku atbildi, ka tādu ierobežojumu man nav. KNAB un citām drošības struktūrām ir informācija par to, kādā veidā es esmu kļuvis par dažu uzņēmumu īpašnieku," sacīja uzņēmējs, piemetinot, ka dažas investīcijas veicis 2015. gadā, bet citas pērn.

"Uzņēmumu reģistrā visiem šī informācija ir pieejama. Ir informācija, cik daudz naudas ieguldījis pats, cik ņēmis kredītus, ir arī sensitīva informācija, cik lielas privātās garantijas esmu sniedzis, lai veiktu šīs investīcijas. Runa ir par ļoti lielām naudām. Ne par desmit, 20, 30 miljoniem, bet par daudz lielākām summām. Ir ļoti lieli kredīti. Mēs to visu maksājam," skaidroja Šlesers.

Pēc sēdes uz žurnālistu jautājumu, kā tas nākas, ka daudzas personas RTO savu amatus saglabājušas, kad oficiāli par īpašnieku kļuvis Šlesers, un vai tam ir saistība ar viņu liecībām kriminālprocesā, bijušais politiķis atbildēja, ka, investējot uzņēmumā, viņš novērtējis, vai cilvēki, kas tur strādājuši, var palikt vai nevar.

"Ja viņi šajā gadījumā labi pilda pienākumus, tad jādod iespēja viņiem strādāt. Es esmu veicis milzīgas investīcijas caur savu ģimenes uzņēmumu. Tā ir lielāka nauda, ko mēs esam investējuši, es esmu ņēmis kredītus un devis miljoniem mērāmas privātās garantijas," sacīja Šlesers, apņēmīgi nosakot, ka neviens nevar viņam aizliegt investēt valstī. "Man neviens nepiespiedīs aizbraukt no šīs valsts, es strādāšu šeit. Manos uzņēmumos strādā aptuveni 3000 cilvēki, viņi saņem algas, tiek maksāti nodokļi. Un es turpināšu strādāt pie jauniem projektiem. Man nav plāna atgriezties politikā, bet es turpināšu uzņēmējdarbību. Es nodarbojos un nodarbošos," žurnālistiem atbildēja bijušais deputāts.

2011. gadā žurnāls ir "Ir" vēstīja, ka "oligarhu lietā" KNAB bija aizdomas, ka daļa no RTO daļām slēpti piederēja Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem un Šleseram un ar viņiem tika saskaņota uzņēmuma saimnieciskā darbība, ieguldījumi un dividenžu izmaksa.

Savukārt "Delfi" 2016. gadā vēstīja, ka tā gada vasarā divi no RTO - īpašniekiem nonākuši bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimeņu īpašumā. Par RTO un vairāku citu nozīmīgu transporta un loģistikas firmu lielāko īpašnieku kļuvusi ar Šķēli un Šleseru saistītā AS "MCH Investīcijas", atsaucoties uz "Lursoft" datu bāzi, informēja "Delfi".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form