Šlesers kritizēja Latvijas Vides ministriju un vides ministru Raimondu Vējoni (ZZS), kurš pieļāvis šādas situācijas izveidošanos. Pēc Šlesera teiktā, igauņi caur mūsu "zaļo" atbalstu ir panākuši šādu plānu un tagad tikai premjers ir spējīgs aizstāvēt Latvijas viedokli Briselē.
Rīgas vicemērs gan uzskata, ka parlaments priekšvēlēšanu laikā nebūs spējīgs pieņemt īpašu likumu, kas aizsargātu Rīgas brīvostu, tādēļ, visticamāk, šis jautājums būs nākamās valdības un nākamā Ministru prezidenta dienaskārtībā.
Savukārt Vējonis, kurš ceturtdien līdz ar Šleseru, satiksmes ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK) un citām ieinteresētajām pusēm bija ieradies pie premjera Valda Dombrovska (JL), nebija tik strikts savā pozīcijā, uzsverot, ka Vides ministrija vienmēr ir atvērta risinājumu meklēšanai.
"Nevajag pašlaik sabiezināt krāsas," uzsvēra Vējonis, minot, ka, iekļaujot Irbes šaurumu "Natura 2000", draudi Rīgas ostas attīstībai varētu pastāvēt vien tad, ja Eiropas Komisija kļūtu "vēl zaļāka" nekā patlaban.
Savukāt Gerhards uzsvēra, ka Irbes jūras šaurumam jāpaliek tādam, lai to būtu iespējams ilgtermiņā attīstīt kā augstvērtīgus vārtus uz pasaules tirgiem. "Jebkāds apdraudējums būtu jānovērš," sacīja satiksmes ministrs.
Ministru prezidents saspringtās dienaskārtības dēļ savu viedokli žurnālistiem pēc tikšanās nepaguva paust.
Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", kas paredz, ka septiņas aizsargājamās jūras teritorijas, tajā skaitā Irbes jūras šaurums, tiks iekļauts likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā "Latvijas Natura 2000 - Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts".
Ostu padomē pieņēma lēmumu, ka šis jautājums atkārtoti tiks skatīts Saeimā tikai pēc tam, kad par to vēlreiz būs lēmusi Ostu padome.
Dombrovskis iepriekš skaidroja, ka pēc asajām pretrunām šajā jautājumā starp Satiksmes un Vides un reģionālās attīstības ministriju ir jāatrod kompromisa risinājums, lai Latvija neriskētu ar soda naudām, kavējoties iekļaut Irbes šaurumu aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā, bet vienlaikus lai tiktu atrunāti Rīgas brīvotas plāni veikt padziļināšanas darbus, lai ostā varētu ienākt arī "Panamax" tipa kuģi.
Ostu padomes sēdēs vairākkārt izraisījušās asas diskusijas par Irbes šauruma - galvenā jūras ceļa - iekļaušanu aizsargājamo jūras teritoriju sarakstā "Natura 2000".
Jūnija sākumā Rīgas ostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs ar sašutumu skaidroja, ka vēl tikai 25.maija valdības sēdē Irbes jūras šaurums tika iekļauts aizsargājamo jūras teritoriju sarakstā, lai gan 21.aprīlī Ostu padome bija izteikusi kategorisku iebildumu pret šo ieceri. Turklāt sagatavotajos dokumentos Ministru kabinetam Ostu padomes viedoklis nebija atspoguļots.
Apdraudēts tikšot arī mazo ostu darbs, jo aizsargājamo objektu sarakstā ir iekļauta arī Rīgas jūras līča rietumu piekraste.
Jau ziņots, ka septiņas aizsargājamās jūras teritorijas tiks iekļautas likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā "Latvijas Natura 2000 - Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts". To paredz 25.maijā valdībā akceptētie grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".
Šīs izmaiņas paredz septiņas aizsargājamās jūras teritorijas, kas izveidotas, ar Ministru kabineta šā gada janvāra noteikumiem par aizsargājamām jūras teritorijām nosakot, ka tās ir Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas "Natura 2000".
Veicot grozījumus likumā, tiks izpildītas direktīvas par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un direktīvas par savvaļas putnu aizsardzību prasības attiecībā uz jūras aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanu.
Ņemot vērā teritorijā esošās dabas vērtības, katrai teritorijai tiek noteikts tips "A", "B" vai "C". "A" ir teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, "B" - īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, bet "C" ir īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.
Aizsargājamā jūras teritorija "Irbes šaurums" tiek noteikta kā "Natura 2000" vieta īpaši aizsargājamo putnu sugu - tumšās pīles (Melanitta fusca), melnās pīles (Melanitta nigra), kākauļa (Clangula hyemelis), melnā alka (Cepphus gryle), kā arī brūnkakla un melnkakla gārgaļu (Gavia sp.) - aizsardzībai.
Aizsargājamā jūras teritorija "Rīgas jūras līča rietumu piekraste" tiek noteikta kā "Natura 2000" vieta īpaši aizsargājamo putnu sugu - brūnkakla un melnkakla gārgaļu, kākauļa, tumšās pīles, mazā ķīra - un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.
Savukārt aizsargājamā jūras teritorija "Selga uz rietumiem no Tūjas" tiek noteikta kā "Natura 2000" vieta īpaši aizsargājamo putnu sugu - brūnkakla un melnkakla gārgaļu un mazā ķīra - aizsardzībai. Tā kā teritorijā ir sastopama īpaši aizsargājamā zivju suga - nēģis (Lampetra fluviatilis) -, šai vietai tiek noteikts tips "C". Šīs teritorijas izveidošanas mērķis ir putnu aizsardzība, tāpēc nekādi ierobežojumi zvejniecībai noteikti netiks.
Aizsargājamā jūras teritorija "Vitrupe-Tūja" un "Ainaži-Salacgrīva" tiek noteikta kā "Natura 2000" vieta īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.
Paredzēts, ka aizsargājamo teritoriju funkcionālo zonu noteikšanas metodiku apstiprina Ministru kabinets.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
