Šlesers, lūgts sniegt vērtējumu par Sudrabu, kas pēdējā laikā vairākkārt atzinusi, ka viņa piekristu kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, ja kāds viņai to piedāvātu, sacīja, ka par pagātni nevēloties runāt. "Viņa vēlējās kompensāciju 100 000 latu apmērā, viņas reputāciju novērtēja 5000 latu apmērā, bet es nevēlos runāt par pagātni," sacīja LPP/LC līderis.
Viņš atzina, ka novērtē Sudrabu kā augsta līmeņa profesionāli, taču "būtu labi, ja viņa varētu nākt ne tikai ar pārmetumiem valdībai, bet arī ar konkrētiem priekšlikumiem, kā valdībai rīkoties".
Šlesers gan paziņoja, ka "ir amorāli runāt par citiem kandidātiem laikā, kad mēs (PLL) esam skaidri pateikuši, ka atbalstīsim (Valsts prezidentu un šī amata kandidātu)Valdi Zatleru".
Kā ziņots, pildot tiesas lēmumu, Ainārs Šlesers aprīļa beigās atvainojies Sudrabai par goda un cieņas aizskaršanu. Marta beigās stājās spēkā spriedums, ar kuru Šleseram uzdots samaksāt Sudrabai morālo kompensāciju 5000 latu apmērā par goda un cieņas aizskarošajiem izteikumiem.
Šlesera un Sudrabas strīds sākās 2007.gada, kad Valsts kontrole (VK) vērsās Satiksmes ministrijā (SM) ar lūgumu sniegt informāciju par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas-Krievijas robežkontroles punktos. Toreizējais satiksmes ministrs Šlesers uz to pieļāva iespēju, ka Sudraba darbojas "savu draugu interesēs, kuriem pierobežā ir zemes īpašumi, lai uzzinātu ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju".
Šlesers 2007.gadā, reaģējot uz VK informācijas pieprasījumu, pauda, ka VK un tās vadītāja ir nostājušies kāda ekonomiska grupējuma pusē un vēlas no valsts iestādēm iegūt slepenu, VK rīcībā neesošu informāciju, tādējādi palīdzot kādam grupējumam.
Sudraba kategoriski norobežojās no Šlesera izteikumiem, ka pārstāv kāda ekonomiskā grupējuma intereses.
Pēc tam Sudraba vērsās tiesā par viņai veltītajiem izteikumiem un pārmetumiem. Sākotnēji valsts kontroliere vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt Šlesera izteikumus un saukt ministru pie atbildības par nepatiesas informācijas izplatīšanu. Savā atbildē prokuratūra norobežojās no šīs lietas un uzsvēra, ka nevar sākt nekādas darbības, jo tā esot tikai tiesas kompetence.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2008.gada 23.maijā Sudrabas prasību noraidīja. Izskatot lietu apelācijas kārtībā pēc prasītājas apelācijas sūdzības, Rīgas apgabaltiesa prasību apmierināja daļēji.
Šlesera pārstāvis par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, bet Augstākās tiesas (AT) Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.