Darba kavēšana veselības problēmu dēļ pēdējos gados Latvijā izsmeļ aizvien vairāk kā darba devēju, tā valsts budžeta līdzekļus. 2015. gadā kopā izlietoti 172 miljoni eiro, piektdien raksta "Dienas Bizness".

2014. gadā izdevumi darbnespējas lapu apmaksai bija 132,13 miljoni eiro, bet gadu iepriekš vēl mazāki – 131,44 miljoni eiro. Pērn pieauguši darba devēju izdevumi par darbnespējas lapu A apmaksu no 47,2 miljoniem eiro līdz 55 miljoniem eiro. Turklāt pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtajiem datiem šīs izmaksas kāpušas kā sabiedriskajā, tā privātajā sektorā, norāda laikraksts.

Savukārt kopā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izmaksātie slimības pabalsti par darbnespējas lapu B (par slimības laiku no darbnespējas vienpadsmitās dienas un par slima bērna kopšanu no pirmās dienas) auguši no 84,93 miljoniem eiro 2014. gadā līdz 117,02 miljoniem eiro pērn.

Kopā iepriekšējos trijos gados tie jau ir 284,79 miljoni eiro. Kopējo apmaksāto slimības dienu skaits pēc VSAA aplēsēm – no 6,2 miljoniem līdz nepilniem septiņiem miljoniem dienu.

Vērtējot darbnespējas lapu A apmaksu 2015. gadā nozaru griezumā, līderis ir apstrādes rūpniecība ar 9,7 miljoniem eiro, kam seko vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts (6,9 miljoni eiro), transports un uzglabāšana (6,7 miljoni eiro) un valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana (5,6 miljoni eiro).

Laikraksts norāda, ka aizvien manāmāk slimo arī deputāti. 2014.gadā Saeimas deputāti darba nespējas dēļ darbā nav bijuši kopā 341 dienu, no tām 183 dienas bijušas par darba nespējas lapu A, kas Saeimai izmaksāja 13,88 tūkstošus eiro, bet pērn tautas kalpu slimošanas statistika ir 381 diena.

Darba nespējas lapa A tika iesniegta par 228 dienām un izmaksāti 17,51 tūkstotis eiro. Ministru kabinets uz jautājumu par ministru slimošanu pērn un izmaksāto slimības pabalstu atbild skopi - 2015. gadā visi ministri kopā slimoja 32 dienas.

Latvijā ir vienas dienas gaidīšanas laiks, par ko darba kavētājs nesaņem slimības pabalstu, no otrās līdz trešajai slimošanas dienai darba devējs maksā 75% no personas vidējās izpeļņas, bet no ceturtās līdz 10. dienai – 80% apmērā. Tālāk seko pabalsta apjoms 80% apmērā no vidējās izpeļņas, ko maksā valsts. Maksimālais dienu skaits, par ko tiek maksāts pabalsts, ir 26 (182 dienas) nedēļas nepārtraukti, 52 nedēļas trīs gadu laikā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Ministru kabinets Saeima Slimība Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form