Slimnīcā 'aizmirstajam' jaunietim lielākā problēma pašreiz – sociālo iemaņu trūkums, saka advokāts  (36)

Cik advokātam zināms, par citām sadzīviskām lietām puisis nav sūdzējies un šobrīd problēmu nav. Viņam ir izmaksāta pensija, kas pienākas par šiem gadiem, kā arī ir nodrošināts asistents.

Iepriekš jau vēstīts, ka šoruden jaunietis atteicies no iespējas apgūt pamatizglītību kādā no galvaspilsētas vakarskolām, ko piedāvājusi Rīgas dome.

"Tā ir viņa brīva izvēle, es nevaru neko viņa vietā izvēlēties," saka Zvejsalnieks, piebilstot, ka vērsīsies Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, lai uzzinātu, ko pašvaldība vēl var piedāvāt saistībā ar pamatizglītības iegūšanas iespējām, jo jaunietis ir izrādījis interesi par izglītības iegūšanu.

Zvejsalnieks iepriekš laikrakstam "Diena" sacīja, ka jaunieša interesēs tiek gatavota prasība iesniegšanai tiesā.

Portālam "Delfi" viņš norādīja, ka prasību paredzēts iesniegt līdz gada beigām. Šobrīd tiek vākti visi nepieciešamie materiāli, lai iesniegtu prasību tiesā par to, ka ilgstošu laiku puisim nebija iecelts aizbildnis un nav neviens kontrolējis, kas ar viņu notiek.

"Smagākā daļa ir tieši par ārstēšanos, ja to tā var nosaukt, jo absolūti nebija piemērota, diez vai vispār vajadzīga. Ja būtu bijusi normāla attieksme pret šo cilvēku, nevis vienkārši bezjēdzīgi turēts slimnīcā un doti medikamenti, bet sniegta tā palīdzība, kas vajadzīga, līdz ar to rezultāts un viņa dzīves kvalitāte būtu ievērojami labāka," uzskata Zvejsalnieks.

Viņš portālam "Delfi" sacīja, ka ir gana sarežģīti iegūt informāciju prasības pieteikumam, bet lielākā daļa jau ir savākta. "Vēl jāsagaida atbildes uz pāris pieprasījumiem, lai noskaidrotu kādas sociālās apdrošināšanas iemaksas ir par viņu veiktas, kas nav skaidrs, kāpēc tās ir veiktas," informēja jaunieša interešu pārstāvis. Vēl advokāts arī mēģina noskaidrot pāris nianses par ārstēšanu.

Iepriekš raidījums "de facto" vēstīja, ka valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns uz gandrīz deviņiem gadiem tika "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zēnu agrīnā vecumā atņēma mātei, kuras vienīgais ienākumu avots bija ubagošana.

Vēlāk zēns nonācis adopcijā pie vientuļa vīrieša, pie kura nodzīvojis pusotru gadu. Par šo periodu vairākas iestādes savstarpēji nesaistīti Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka adoptētājs bērnu seksuāli izmantojis un bijis pret viņu vardarbīgs. Taču Valsts policijā seksuālā vardarbība neesot izmeklēta, bet visi ap gadsimtu miju iesniegtie iesniegumi esot pazuduši.

Tad zēns 2000. gada vidū nokļuva bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži", kur viņš pavadīja gandrīz deviņus gadus. Uzreiz pēc "Ainažiem" viņu ievietoja bāreņu rehabilitācijas centrā "Marsa gatve".

Pēc konsultācijām ar ārstu viņam atcēla spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai, kā arī atklājās, ka gandrīz pilngadīgais jaunietis nepazina ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus.

Pārdzīvotā dēļ gandrīz 20 gadus vēlāk vīrietis vērsās Tiesībsarga birojā, kurš secinājis – palīdzības vietā bērna ciešanas tika vairotas.

Tiesībsarga birojā norādīja – bāriņtiesai būtu bijis jāieceļ likumiskais pārstāvis jeb aizbildnis. Bērnam tobrīd bija dzīvi vecāki un dzīvas arī abas vecmāmiņas, taču Rīgas bāriņtiesa viņus neinformēja. Visus šos aptuveni deviņus gadus neviens viņu neapciemoja, un juridiski bērns nevienam nebija piederīgs.

Valsts policijā apstiprina, ka patlaban vīrietis atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto slimnīcā "Ainaži". Arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē sākts kriminālprocess.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš atzina, ka no savas puses esot izpildījusi saistības attiecībā pret jaunieti, piešķirot viņam apgādnieka zaudējuma pensiju.