Viņš sacīja, ka jau šonedēļ protesta akcijas sāks Cēsu slimnīcas darbinieki, kuri ir visvairāk tam sagatavojušies. Cēsnieku protestiem jaunnedēļ pievienosies Kuldīgas un Ogres slimnīcā strādājošie.
Protestos piedalīsies ne tikai ārstniecības personāls, jo aicināti arī citi sabiedrības pārstāvji. Pacienti gan necietīs no protesta akcijām, jo medicīnas personāls šajos pasākumos piedalīšoties ārpus sava darba laika. "Tie, kas nebūs pie darba vietas, būs piketos vai ielu gājienos. Tas būs pamanāmi [..]," noteica Keris.
Viņš sacīja, ka protestēt gatavas arī citas lokālās slimnīcas, ja pēc šo triju slimnīcu darbinieku protestiem ārstniecības iestādes nepanāks savu.
Divas galvenās prasības ir, lai finansējums neatliekamajai palīdzībai šā gada otrajā pusē tiktu nodrošināts reāli nepieciešamajā apmērā, kā arī, lai finansējums veselības aprūpei nākamgad tiktu palielināts līdz 4% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Patlaban veselības aprūpei tiek novirzīti aptuveni 3,5% no IKP, taču valdības deklarācijā ir rakstīts, ka 2014.gadā veselības jomai jāatvēl 4,5% no IKP.
"Ja nākamgad finansējums veselības aprūpei tiktu palielināts līdz 4%, aiznākamgad – līdz 4,25%, tad 2014.gadā būtu tie 4,5%. Tas būtu loģiski un secīgi," sprieda Keris.
Viņš sacīja, ja šādas salīdzinoši mierīgas protesta akcijas nedos rezultātu, tad veselības aprūpē strādājošie līdzīgi kā zemnieki ar traktoriem brauks ar savu tehniku uz Rīgu. "Es gan ceru, ka tik tālu nenonāks un ka izdosies atrast visiem pieņemamu risinājumu," noteica arodbiedrības pārstāvis.
Ar šiem protestiem veselības aprūpē strādājošie vēlas vērst ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskās sabiedrības uzmanību uz bēdīgo situāciju veselības aprūpē Latvijā, teica Keris, izsakot cerību, ka arī Valsts prezidents Andris Bērziņš nestāvēs malā un iesaistīsies veselības jomu problēmu risināšanā.
Jau ziņots, ka Veselības norēķinu centrs (VNC) izprot radušos situāciju par 2011.gada otrā pusgada nepietiekošo finansējuma apjomu, tomēr piešķirtie valsts budžeta līdzekļi neļauj palielināt pakalpojumu apjomu stacionārajās ārstniecības iestādēs.
Kuldīgas slimnīca jau ir paziņojusi, ka naudas trūkuma dēļ no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā. Arī Cēsu slimnīca atsakās pieņemt Veselības norēķinu centra piedāvātos līguma nosacījumus otrajam pusgadam, jo valsts slimnīcām piedāvā mazāk līdzekļu, nekā nepieciešams visu pacientu uzņemšanai.
Arī Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības valde sākotnēji nolēmusi neparakstīt līgumu, tomēr kapitāldaļu turētājas pašvaldības nolēma, ka līgums jāparaksta, jo pretējā gadījumā slimnīcai vispār nepiešķirs finansējumu.