Lai slimnīca netiktu pārprofilēta, tai gadā jābūt vismaz 7000 hospitalizācijas gadījumu un citai tuvākai slimnīcai jāatrodas tālāk par 70 kilometriem, skaidroja Muciņš.
Patlaban nevar precīzi teikt, kuras divas no 11 slimnīcām varēs turpināt darbu bez izmaiņām, tomēr Muciņš atzina, ka ir divas zonas, kurās pārprofilējot netiks izpildīts attāluma kritērijs - tas varētu būt Gulbenes, Balvu, Alūksnes rajons un Kurzemes vidus daļa - Saldus, Kuldīga, Talsi.
Uz jautājumu, vai VM pārstāvji paši tic, ka par spīti plānotājiem pasākumiem medicīnas pakalpojumu kvalitāte un pieejamība pacientiem nemazināsies un vai viņiem ir kāds slepenais plāns, VM valsts sekretārs atbildēja, ka sabiedrībai nevajadzētu uztraukties, ka kāds varētu nesaņemt palīdzību, jo slimnīcas jau tika reorganizētas, bet visi pacienti tik un tā ir saņēmuši nepieciešamo palīdzību. Tāpēc arī tagad nav pamata uzskatīt, ka valsts varētu netikt galā ar savām funkcijām.
Savukārt slimnīcu vadītāji nepiekrīt, ka pārprofilēšana ir labs risinājums.
"Būs sliktāk, pasliktināsies pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem," uzskata Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs. Pēc viņa domām, ekonomijas no pārprofilēšanas nebūs, jo nāksies slēgt ļoti labi aprīkotas nodaļas, laboratorijas, arī Ogres slimnīcā pēc pāris mēnešiem plānots vērt vaļā izremontētas palātas. Arī dārgo aprīkojumu, kas šobrīd ir slimnīcās, neviens neizmantos.
"Finālā nevienam tas nav vajadzīgs," piebilst Širovs. Turklāt nāksies atlaist darbiniekus, valstij būs jāmaksā bezdarbnieku pabalsti. Viss medicīniskais personāls pēc pārprofilēšanas nevarēs atrast darbu.
"Tā ir liela sociālā traģēdija. Neviens nebūs ieguvējs. Domāju, ka pēc gadiem mēs tik un tā atgriezīsimies pie vecās sistēmas, jo tas ir nepareizs plānojums, ka visa veselības aprūpe koncentrējas Rīgā," saka Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Arī Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš atklātajā vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ("Vienotība") un veselības ministram Jurim Bārzdiņam ("Liepājas partija") lūdz, sagatavojot veselības aprūpes budžetu 2011.gadam, darīt visu, lai saglabātu līdzšinējās daudzprofilu lokālās slimnīcas, nodrošinot finansējumu vismaz 2010. gada līmenī, kas jau tā bija nepietiekams.
Jūrmalas slimnīcā 2009.gadā neatliekamo medicīnisko palīdzību saņēma gandrīz 6000 pacientu, 2010.gada desmit mēnešos - aptuveni 4800 pacienti. Jūrmalas slimnīcā neatliekamo medicīnisko palīdzību diennakts režīmā sniedz šādi dežūrārsti piecos profilos: terapeiti, ķirurgi, ginekologi, anesteziologi-reanimatologi un neonatologi.
Jau ziņots, ka, iespējams, no 2011.gada otrā pusgada tiks likvidētas deviņas nelielās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas. Par to, ka šāds lēmums varētu tikt pieņemts, liecina Finanšu ministrijas publiskotais "Fiskālās konsolidācijas pasākumu plāns".