82% no visiem respondentiem, kas piedalījās Satiksmes ministrijas (SM) tiešsaistē veiktajā aptaujā, norādīja, ka elektroskrejriteņi rada papildu riskus satiksmes drošībai. Turklāt vairāk nekā puse jeb 65% iedzīvotāju neuzskata elektroskrejriteni par drošu pārvietošanās līdzekli, portālam "Delfi" ziņoja SM komunikācijas nodaļa.
Līdzīgu aptauju 2019. gada pavasarī veica arī Latvijas Automoto biedrība (LAMB), kad 87% pētījuma dalībnieku elektriskos skrejriteņus uzskatīja par draudu satiksmes drošībai.
Tiesa, ņemot vērā, ka satiksmē arvien vairāk parādās elektroskrejriteņu braucēji, cilvēki biežām raugās pozitīvi uz šī pārvietošanās līdzekļa iegādi un izmantošanu. Aptuveni 36% aptaujāto norādīja, ka jau izmanto vai arī plāno iegādāties elektroskrejriteni. LAMB veiktajā aptaujā pirms diviem gadiem šādu pārvietošanās iespēju apsvēra 20%.
"Satiksme un braukšanas paradumi mainās. Arvien vairāk cilvēku izvēlas pārvietoties ar skrejriteni, bet, lai ceļu satiksmē iekļautos droši, neapdraudot sevi un citus, pirmkārt, ir jāzina ceļu satiksmes noteikumi (CSN). Otrkārt, CSN ir jāievēro un, treškārt, ir jābūt labām braukšanas prasmēm ar elektroskrejriteni. Tiem, kuri plāno ceļot un ar elektroskrejriteni pārvietoties citās valstīs, ir jāzina arī konkrēto valstu regulējums, jo tas ir atšķirīgs Eiropas Savienības (ES) un citās valstīs," ar SM komunikācijas nodaļas starpniecību norādīja SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Jāatgādina, ka šāgada 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus CSN, kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem. Sīkāk par šiem apstiprinātajiem noteikumiem var lasīt šeit. Savukārt par to, kā Latvijā atsevišķas pilsētas ieviesušas atsevišķus saistošos noteikumus elektroskrejriteņu šoferiem, var lasīt šeit.
Vienlaikus elektroskrejriteņu regulējums ne tikai ES valstīs, bet arī citās pasaules valstīs vēl ir izstrādes stadijā. ES valstīs nav izstrādātu kopīgu vadlīniju, kādiem jābūt elektroskrejriteņu lietošanas noteikumiem, lai tie būtu droši satiksmē.
Pasaules valstu pieredze liecina par dažādu risinājumu integrēšanu regulējumā – proti, uz velosipēdiem attiecināmu noteikumu piemērošana elektroskrejriteņiem, speciālu noteikumu un klasifikācijas izstrāde jaunajiem elektriskajiem pārvietošanās līdzekļiem, līdz pat pilnīgam elektroskrejriteņu lietošanas aizliegumam ceļu satiksmē.
Vairums Eiropas valstu pielīdzina elektroskrejriteņus gājējiem, tiem braucot pa gājēju celiņiem un ietvēm ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju ātrumu, un velosipēdiem – uz veloceliņiem, kas nepārsniedz velosipēdu braukšanas ātrumu. Ir valstis, kur uz elektroskrejriteņiem attiecināms tas pats regulējums, kas uz velosipēdiem.
Vairākās pasaules valstīs saskaņā ar reglamentējošiem noteikumiem kā obligāti papildu drošības elementi ir braucēja aizsargķivere un atstarojošā veste. Latvijā savukārt elektroskrejriteņu šoferiem aizsargķivere un atstarojošā veste obligāti nav jāliek.
Tāpat citviet pasaulē ir atrunāts, ka skrejritenim jābūt aprīkotam ar gaismām, bremzēm un atstarotājiem. Daudzviet ir paredzēts ne tikai braukšanas ātruma, bet arī vecuma ierobežojums, no kāda vecuma atļauta elektroskrejriteņu lietošana ceļu satiksmē. Tāpat ir arī Latvijā – elektroskrejriteni var vadīt tika no 14 gadu vecumu, taču personai šādā gadījumā jābūt arī velosipēdistu tiesībām.
Pasaules valstu pieeja elektroskrejriteņu ātruma ierobežojumiem ir sekojoša – valstīs, kur skrejriteņiem ir atļauts pārvietoties pa velojoslām, maksimālais ātrums ir noteikts ne ātrāk par 20-25 km/h. Savukārt, ja ar elektroskrejriteni pārvietojas pa gājēju ietvēm, tad pārvietošanās ātrums ir pielīdzināts gājēju iešanas ātrumam, lai neapdraudētu kājām gājējus.
SM rīkotajā iedzīvotāju aptaujā, kas no 31. maija līdz 6. jūnijam tika veikta SM sociālo mediju platformās, piedalījās 284 respondenti.
LAMB tiešsaistes aptaujā, kas tika veikta 2019. gadā no 30.aprīļa līdz 7.maijam, piedalījās 701 respondents no visas Latvijas.
