SM skaidro, ka budžeta konsolidācijas apstākļos fondu atjaunot nav iespējams, tāpēc arī ir pāragri runāt par normatīvo aktu grozījumiem.
"Šis jautājums tiks aktualizēts vidējā termiņa budžeta plānošanas kontekstā," norādīja ministrijā.
Kā ziņots, valsts parāds autoceļu atjaunošanai sasniedzis aptuveni četrus miljardus latu, taču to var labot, atjaunojot Autoceļu fondu, informēja SM.
Lai asfaltētos autoceļu segumus uzturētu labā un teicamā stāvoklī, ikgadējām normatīvajām segumu atjaunošanas programmām būtu jāaptver ap 920 kilometru ceļu un papildus ik gadu būtu jārekonstruē ap 190 kilometru ceļu segu. Pašlaik asfaltēto segu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants segu - 1,663 miljardus latu.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzskata, ka "patlaban mēs plūcam augļus nepārdomātai stratēģiskai politikai, kas izpaudās, piemēram, likvidējot Autoceļu fondu vai negarantējot ceļu uzturēšanai pietiekamus resursus laikā, kad budžeta situācija nebija tik sarežģīta, kā tas ir patlaban".
"Patlaban galvenais ir radīt skaidru, saprotamu un prognozējamu sistēmu attiecībā uz finansējumu šai jomai. Viens no risinājumiem ir Autoceļu fonda atjaunošana līdz ko uzlabojas ekonomiskās situācija valstī," akcentē ministrs Augulis.
Ministrs šonedēļ informēja Saeimas deputātus par autoceļu ikdienas uzturēšanu. Šogad plānotais bedrīšu remonta un ceļu virskārtas rekonstrukcijai paredzētais apjoms būs aptuveni 700 000 kvadrātmetru, savukārt pērn valsts autoceļos tika aizpildīti 489 000 kvadrātmetru bedru, kas izmaksāja 5,8 miljonus latu.
Līdz 1.jūnijam esot jāsakārto "A" uzturēšanas klases autoceļi, kuros satiksmes intensitāte ir virs 1000 automašīnām diennaktī, līdz 15.jūnijam - "B" uzturēšanas klases autoceļi, kuros satiksmes intensitāte ir virs 500 automašīnām diennaktī, bet līdz 1.jūlijam - "C" un "D" uzturēšanas klases autoceļi, kuros satiksmes intensitāte ir zemāka par 500 un 100 automašīnām diennaktī.
Masveida bedrīšu remontu būs iespējams sākt, kad vidējā gaisa temperatūra diennaktī nebūs zemāka par plus pieciem grādiem, kas ļauj nodrošināt bedrē iestrādāto materiālu noturību. Latvijā tas parasti ir aprīļa vidus.
SM uzsver, ka īpaša uzmanība turpmāk tiks pievērsta ceļu kvalitātei - tiks palielināta VAS "Latvijas Valsts ceļi" Ceļu laboratorijas kapacitāte, iegādājoties aprīkojumu materiālu un saistvielu atbilstības prasībām novērtēšanai. Lielāko daļu no ierīcēm plānots iepirkt jau šogad.
Jau ziņots, ka autoceļiem plānotais finansējums šogad būs gandrīz divreiz lielāks nekā pērn, sasniedzot 270 miljonus latu. No valsts budžeta līdzekļiem valsts autoceļu uzturēšanai paredzēti 60,3 miljoni latu. Savukārt pašvaldību autoceļu ielu finansēšanai 2011.gadā plānota 20,36 miljonu latu liela mērķdotācija, kas ir saglabāta iepriekšējā gada līmenī.
Valsts autoceļu sakārtošanai ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu ieplānoti vairāk nekā 140 miljoni latu. Savukārt projektiem pašvaldībās (tranzītielu rekonstrukcija, projekti satiksmes drošības uzlabošanai Rīgā un ārpus tās) - teju 40 miljoni latu.
Valsts īsteno divus lielus KF līdzfinansētus projektus - autoceļa E22 posmu Tīnūži-Koknese un Ludza-Terehova rekonstrukciju. Abus posmus iecerēts pabeigt nākamgad. Kopumā 2011.gadā plānots sākt 12 ERAF līdzfinansētus autoceļu projektus un pabeigt 12 iepriekšējos gados iesāktos objektus. 2011.gada pirmajā ceturksnī paredzēts sākt vairākas iepirkuma procedūras. Šajā un nākamajā gadā plānots nodot ekspluatācijā vairāk nekā 600 kilometrus noasfaltētu ceļu.