Satiksmes ministrija (SM) patlaban nevar sniegt plašāku vērtējumu par to, vai ideja par Daugavu kā transporta pakalpojuma sniedzēju, izveidojot to par kuģojamu iekšējo ūdensceļu, ir atbalstāma, atzina ministrijā pēc pirmās šī jautājuma izvērtēšanai izveidotās darba grupas sēdes.

Lai sniegtu atzinumu, esot nepieciešams izvērtēt gan ieguvumus, gan zaudējumus, ko tas varētu dot. Pirmajā sanāksmē esot nodefinēta darba struktūra un analizējamie jautājumi. Panākta vienošanās, ka darba grupas locekļi divu nedēļu laikā sagatavos savas kompetences sadaļas. Līdz šā gada aprīļa beigām jāsagatavo arī ziņojums ar secinājumiem turpmākā rīcībai.

SM uzsver, ka pēc pirmās sanāksmes jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Patiesībā esot jāsaprot, "vai mums ir vajadzīgs iekšējais kuģošanas ceļš un ko tas dos tranzītam un tautsaimniecībai kopumā".

Būtiski arī esot, kādu ietekmi uz vidi šis projekts atstātu.

Sanāksmē priekšlikumus par Daugavu kā transporta pakalpojuma sniedzēju, izveidojot to par kuģojamu iekšējo ūdensceļu, izteica AS "Enerģētika un ūdens transports" pārstāvji. Viņi aicināja Latvijas un Baltkrievijas valdības izveidot darba grupu, lai izvērtētu iespējas izmantot Daugavas baseinu kuģošanai.

SM attiecīgi ir izveidojusi darba grupu, lai izvērtētu priekšlikumus par iespējām Daugavas baseinu izmantot kuģošanas vajadzībām.

Darba grupai būs jāapkopo AS "Enerģētika un ūdens transports" un AS "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" priekšlikumi. Kopīgi būs jāizanalizē arī vides, enerģētikas un hidrogrāfijas speciālistu viedokļi un argumenti. Tāpat jānoskaidro nozares asociāciju viedoklis par kravu un pārvadājumu potenciālu, ietekmi uz tautsaimniecību un aptuvenas aplēses no finansiālajā aspekta.

Kā ziņots, pēc AS "Enerģētika un ūdens transports" valdes priekšsēdētāja Ulda Pumpura aprēķiniem, Daugavas ūdensceļa izveidošana varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu).

Pumpura vadītā kompānija, kas pieder ekspremjeram Mārim Gailim, "Rīgas kuģniecības" līdzīpašniekam Vasilijam Meļņikam, "Lido" saimniekam Gunāram Ķirsonam, būvniekam Guntim Rāvim, pārtikas rūpniecības uzņēmējam Atim Sausnītim un citiem sabiedrībā zināmiem uzņēmējiem, Daugavas savienošanu tālāk par Baltkrieviju, attiecīgi ar Dņepru un Volgu, uzskata par lieku.

"Mums pilnīgi pietiks ar Baltkrieviju. Šī valsts strauji attīstās, viņi varēs savas preces pa taisno aizgādāt līdz Baltijas jūrai un tālāk," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" norāda Pumpurs.

Savukārt biedrība "Jaunais Zīda ceļš" sākusi parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam. No 26.janvāra pie visiem Latvijas notāriem bez maksas jebkurš interesents var parakstīties, lai par projekta "Daugava - Latvijai" realizāciju tiktu ierosināts referendums. Projekts "Daugava - Latvijai" paredz elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un kuģojama ūdens ceļa izveidi, kas savienos Baltijas, Melno un Kaspijas jūru pa Daugavas, Dņepras un Volgas upēm, mākslīgi izveidotiem ūdens ceļiem un hidrotehniskām būvēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!