SM nepiekrīt Valsts kontroles revīzijas secinājumiem par autoceļu uzturēšanu  (12)

Kā ziņots, VK konstatējusi, ka konkurences neesamība kavē valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas izmaksu samazinājumu. SM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta nozarē vēloties saglabāt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu tirgus daļu 100% valsts pārziņā, tādējādi nodrošinot vienas valsts kapitālsabiedrības - AS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU) - dominējošo stāvokli tirgū, norāda valsts kontroliere Ingūna Sudraba.

SM savukārt skaidro, ka VK revidenti nav izteikuši SM un VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ieviešamus ieteikumus saistībā ar LVC 2007.gadā organizēto iepirkumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu, kas organizēts Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Nav konstatēti arī novēršami trūkumi par atklātā konkursa norisi.

"LAU bija vienīgais pretendents, kas iesniedza pieteikumu konkursam, un, tā kā tas bija atbilstošs noteiktajām prasībām, uzvarēja konkursā un pašlaik sniedz valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumus," akcentē ministrijā.

SM sola ņemt vērā VK revidentu ieteikumu līdz 2012.gada 1.oktobrim atkārtoti pēc Publisko personu komercdarbības koncepcijas apstiprināšanas izvērtēt LAU īpašuma formu, analizējot valsts iesaistes uzņēmējdarbībā nepieciešamību un pamatojumu.

Kā ziņots, LAU kā vienīgā konkursa pretendente ir ieguvusi valsts pasūtījumu par valsts autoceļu komplekso ikdienas uzturēšanu laika posmā no 2007.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.septembrim par kopējo summu 278,44 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Kā norāda VK, šī summa par 45,27 miljoniem latu pārsniedz plānoto iepirkuma summu.

Sudraba norāda, ka "tādējādi LAU faktiski darbojas kā komersants brīvā tirgus apstākļos un piedalās publiskajos iepirkumos par autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu, bet tai pašā laikā, ņemot vērā LAU dominējošo lomu valsts autoceļu uzturēšanas tirgū, citiem komersantiem ir tikai teorētiska iespēja pretendēt uz valsts autoceļu uzturēšanu nākamajā konkursā, kas tiks organizēts 2014.gadā". Tas noteikti neveicina pakalpojumu izmaksu samazināšanos, kā tas būtu konkurences apstākļos.

VK revidenti ir konstatējuši būtiskas cenu atšķirības salīdzināmiem pakalpojumiem par valsts autoceļu un pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšanu - par vienu un to pašu darbu veikšanu līgumos par pašvaldību autoceļu uzturēšanu ir gan būtiski zemākas, gan arī būtiski augstākas cenas nekā līgumos par valsts autoceļu uzturēšanu.

Lai nodrošinātu skaidras un uz rezultātu orientētas autoceļu ikdienas uzturēšanas politikas īstenošanu, VK ir aicinājusi SM izvērtēt LAU īpašuma formu un valsts iesaistes komercdarbībā nepieciešamību, novēršot tirgus deformēšanas risku. Valsts kontrole arī sniegusi vairākus ieteikumus LAU, lai nodrošinātu pakalpojumu izmaksu uzskaiti, piemērotu vienotus principus cenu noteikšanā, kā arī novērstu konstatētās nepilnības personāla politikas īstenošanā, iepirkumu uzraudzībā un investīciju finansēšanā.

Revīzija tika veikta par laika posmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam. LAU pakalpojumu tarifu aprēķinu izvērtēšanai tika izmantota informācija par laika posmu, sākot no 2007.gada.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, kā arī būvmateriālu - dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts - ražošanu.

LAU uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 167 kilometri, tai skaitā galvenie valsts autoceļi ir 1622 kilometri jeb 8% no valsts autoceļu kopējā garuma, reģionālie autoceļi - 5320 kilometri jeb 26,4%, vietējie autoceļi - 13 225 kilometri jeb 65,6%.