Foto: LETA
Satiksmes ministrija (SM) ir lūgusi prokuratūrai papildu informāciju un nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika skaidrojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Saeimā iesniegto vēstuli saistībā ar lūgumu atļaut kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā un šajā vēstulē minētajām Flika iespējamajām pretlikumīgajām darbībām, portālu "Delfi" informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem norādīja, ka jau pirms vairākiem mēnešiem valdība uzdevusi SM sagatavot "airBaltic" auditu, kam tuvākajā laikā vajadzētu nonākt valdības darba kārtībā. "Diemžēl mēs redzam, ka pašreizējā "airBaltic" vadība un izpildvara nespēj nodrošināt finanšu caurspīdību attiecībā uz "airBaltic" finanšu situāciju, un tieši tāpēc mums šis audits nepieciešams," sacīja premjers.

"airBaltic", reaģējot uz ministrijas pieprasījumu, paziņojumā medijiem norāda, ka lidsabiedrība slēdz un slēgs līgumus ar daudziem medijiem dažādās pasaules valstīs. "Vienmēr šie līgumi ir tikai un vienīgi attiecināmi uz uzņēmuma mārketinga mērķu īstenošanu, nevis trešo pušu interesēm," uzsvērts lidsabiedrības paziņojumā.

Aviokompānija vēl nav saņēmusi SM pieprasījumu.

"Toties jau pagājušajā piektdienā informējām "airBaltic" padomi, ka piesaistīsim neatkarīgu auditoru izvērtēt mūsu mediju līgumus, lai akcionāriem viestu papildu skaidrību. Mūsu juristi vēro publiskos izteikumus par "airBaltic", lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētu mūsu intereses," teikts lidsabiedrības paziņojumā.

Jau ziņots, ka KNAB lūgumā Saeimai atļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietās cita starpā norādīts: kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.

Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.

Flikam pieder puse daļu SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), kam pieder 47,2% "airBaltic" akciju. BAS vienīgais īpašnieks Fliks bija līdz pagājušā gada beigām, bet tagad 50% uzņēmuma kapitāldaļu nonākušas Bahamu salās reģistrētās kompānijas "Taurus Asset Management Fund Limited" rīcībā. Šo kompāniju pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, un tās ieguldījums ir 9 654 000 latu.

BAS pamatkapitāls ir 19 307 000 latu. BAS pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka "50% kapitāldaļu pārdošanas darījuma rezultātā BAS piesaistīts investors", un darījums veikts tikai viena iemesla dēļ - plānojot tālāku biznesa attīstību.

Savukārt Flika amatpersonas deklarācijā norādīts, ka 50% uzņēmuma pārdots par vienu eiro, jo, kā skaidrojis Fliks, "pārdošanas darījums uz 2010.gada 31.decembri jeb deklarācijas pārskata perioda gala termiņu nebija pabeigts". Viņš arī uzsvēra, ka "turklāt darījums ir privāts, vienošanās šī darījuma ietvaros ir konfidenciāla un publiski netiek apspriesta".

Kā ziņot, atļauju kratīšanai Šlesera mājās KNAB lūdza trešdien sāktās vērienīgās operācijas ietvaros. Trešdien KNAB veica kratīšanu īpašumos, kas, pēc izmeklētāju domām, pieder par Latvijas oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam. KNAB 20.maijā sācis kriminālprocesu pēc vairākos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Pirmdien KNAB paziņoja, ka kriminālprocess ierosināts par 11 personu iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, sešas no šīm personām ir valsts amatpersonas. Lietā figurē 26 komercsabiedrības, un KNAB šajā lietā lūdzis palīdzību piecām ārvalstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!