Pērn deviņos mēnešos smēķēšana bija izraisījusi 966 ugunsnelaimes, paņemot 42 cilvēku dzīvības.
Šogad ugunsgrēkos, kuru iespējamais iemesls ir neuzmanīga smēķēšana, cietuši 35, bet bojā gājuši 29 cilvēki, liecina VUGD statistika. Pīpmaņu neuzmanības dēļ arī nodegušas 56 ēkas.
Lielu daļu ugunsgrēku Latvijā izraisa cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā neuzmanīga smēķēšana. VUGD stāsta, ka pārsvarā tie ir nevērīgi nomesti nenodzēsti izsmēķi. "Sevišķi bīstama ir smēķēšana guļasvietā, it īpaši alkohola reibumā, kad cilvēks pats nemanot iemieg, bet izsmēķis paliek turpat gultā, sāk gruzdēt un pats vaininieks tā arī nepamostoties nosmok," stāsta Masule. Nereti cieš nevainīgi cilvēki, gan pārējie dzīvokļa iemītnieki, gan kaimiņi, kurus naktī pārsteiguši dūmi un uguns.
Vistraģiskākais ugunsgrēks 20. aprīlī Ludzas novadā vienstāvu dzīvojamajā ēkā izcēlās neuzmanīgas smēķēšanas dēļ. Dzīvību tajā zaudēja pieci cilvēki. Arī Ikšķilē un Dagdas novadā šī paša iemesla dēļ notikuši ugunsgrēki, kuros kopumā gāja bojā četri iedzīvotāji. Lielākais skaits cietušo bija 8. augustā ugunsgrēkā kādā Valmieras daudzdzīvokļu mājā, kur ugunsgrēkā cieta četri cilvēki.
Kā liecina raksti ārzemju interneta vietnēs, smēķēšana izraisa 6% no kopējā ugunsgrēku skaita, bet tas ir arī galvenais cēlonis cilvēku bojāejai, stāsta VUGD. Ar smēķēšanu saistītās uguns nelaimes ir daudz bīstamākas dzīvībai, jo tās pārsvarā izceļas iedzīvotāju mājās naktī, kad visi ir aizmiguši.