Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, pauž tiesībsargs
Foto: LETA

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Vēlēšanas kā pilsoniskās līdzdalības veidu, kam ir būtiska nozīme demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanā, arī skar tehnoloģiju attīstība un digitalizācijas izaicinājumi, tādēļ tiesībsargs šo Satversmes 101. pantā nostiprināto tiesību realizēšanai e-vidē ir pievērsis uzmanību un ir diskutējis, vai jaunie tehniskie risinājumi nodrošinātu šīs cilvēktiesības ievērošanu un vai ir saskatāmi riski e-vēlēšanu ieviešanai valstī.

Globalizācija, kas ļauj Latvijas pilsoņiem brīvi ceļot un apmesties citās valstīs, ir aktualizējusi tādu aspektu – kā nezaudēt savu pilsoņu balsis, kuri nodarbinātības vai ģimenes apstākļu dēļ ir izceļojuši no valsts, bet vēlas saglabāt savu balsi Latvijas politiskajos procesos, uzsver Jansons.

Viņš skaidro, ka kā novitāte vēlēšanu procesā tiek aplūkotas e-vēlēšanas. Šo modeli šobrīd nav ieviesušas daudzas valstis, bet tas tiek minēts kā risinājums balsošanas nodrošināšanai prombūtnē esošiem vēlētājiem un balsošanas procesa vīzija nākotnē.

Publiskajās diskusijās tiek minēts, ka e-vēlēšanas varētu palielināt pilsonisko līdzdalību, tomēr šāds apgalvojums nav pierādīts, un visticamāk netiks apstiprināts, jo, lai ieviestu e-vēlēšanas, jāsaprot, cik digitalizēta ir sabiedrība – cik cilvēkiem ir tehniskas ierīces ar kvalitatīvu bezmaksas interneta pieslēgumu, kas pieļauj ikvienam piedalīties e-vēlēšanās, uzskata tiesībsargs.

Tāpat viņš uzsver, ka valstij izšķiroties par e-vēlēšanu ieviešanu, ir jābūt arī atbildīgai, apzinoties, cik droša vai nedroša ir balsošanas sistēma.

Runājot par pasaules pieredzi, viņš atzīmē, ka ir valstis, kas mēģināja ieviest e-vēlēšanas, un pieredze esot dažāda, tā, piemēram, Igaunijā e-vēlēšanas notiek kopš 2005. gada, tomēr šo sistēmu ir skarbi kritizējusi Mičiganas universitātes ekspertu grupa, kura ir informējusi Igauniju par daudzām tehniskām problēmām un "drošības caurumiem", savukārt Norvēģija e-vēlēšanas mēģināja ieviest divas reizes – 2011. gadā un 2013. gadā, bet pilotprojektu apturēja.

Arī Šveicē e-vēlēšanas mēģināja ieviest laika posmā no 2009. gada līdz 2018. gadam, bet drošības apsvērumu dēļ projekts tika apturēts, turpretī Austrālijā e-vēlēšanas provinces līmenī organizē kopš 2011. gada. Lai arī drošības eksperti ir apšaubījuši šī procesa drošību, e-vēlēšanas tiek turpinātas.

Jansons norāda, ka interneta balsošana jeb e-vēlēšanas ir izskanējis kā arguments vēlētāju aktivitātes palielināšanai, tomēr eksperti uzsverot, ka e-vēlēšanas rada tikai lielākas ērtības tiem jau sabiedrības aktīvajiem cilvēkiem, kas iet vēlēt, bet sabiedrības pilsoniskās līdzdalība palielināšana ir paliekoša problēma.

E-vēlēšanu ieviešana atvieglotu balsošanu diasporai un īslaicīgā prombūtnē esošiem vēlētājiem, bet paliek neatrisināts drošības jautājums.

Tiesībsargs informē, ka drošības ziņā problēmas tiek saskatītas balsu nodošanas un balsu saskaitīšanas posmos, jo uzbrukt var lietotāja datoram pirms balsojums nodots, un šeit kā lielākais apdraudējums tiek saskatīti valstiska mēroga uzbrucēji, kuru mērķis ir mainīt vēlēšanu procesu savas valsts interesēs.

Tāpat riski tiek saskatīti balsu skaitīšanas procesā, kad balsis atšifrē un tās tiek saskaitītas. Uzbrukums varot būt no iekšpusē – personāls, kas piedalās sistēmas apkalpošanā (cilvēku uzpirkšana, kuri strādā firmā, kas nodarbojas ar sistēmas apkalpošanu), kā arī uzbrukumi var būt no ārpuses, izmantojot "caurumus" drošības sistēmās.

Kā ziņots, lai vēlēšanu process varētu noritēt tiešsaistē, nepieciešams nodrošināt to, ka balsis nevar viltot un ka balsošana ir aizklāta, tomēr līdz šim nevienam nav izdevies nodrošināt abus minētos nosacījumus, šādu viedokli preses konferencē par trūkumiem plānotajā iniciatīvā par interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanu pauda Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis Aigars Jaundālders.

Viņš stāstīja, ka nereti, runājot par interneta vēlēšanu sistēmām tiek pieminēts, ka internetbankām taču cilvēki uzticas, līdz ar to šķietami likumsakarīga būtu arī paļaušanās uz interneta vēlēšanu sistēmu, tomēr, pēc Jaundāldera paustā, vēlēšanas ir unikāls process, jo vēlēšanām vienlaikus jānodrošina balsu drošība un aizklātums. Tomēr internetbankai neesot nepieciešams nodrošināt aizklātumu, jo bankai jāzina, ka naudas darījumus ir veikusi īstā persona.

Tāpat Jaundālders uzsvēra, ka pie pašreizējās tehnoloģiskās attīstības pakāpes eksperti nespēj nodrošināt gan balsu drošību, gan aizklātumu, bet tikai vienu no šiem nosacījumiem.

Eksperts atklāja, ka ir piemēri no pavisam neseniem ārvalstu pētījumiem, kuros pasaules vadošie eksperti apgalvo, ka interneta balsojumos var nodrošināt vienu no iepriekšminētajiem nosacījumiem, ne abus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Juris Jansons Tiesībsargs Vēlēšanas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form