Foto: Shutterstock
Šobrīd nav vakcīnas ne pret vienu no cilvēkus inficējošajiem koronavīrusiem, tomēr vairāki desmiti ir dažādās izstrādes stadijās. Savukārt ir pieejami vairāki desmiti veterināro vakcīnu, ceturtdien diskusijā Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) skaidroja LZA akadēmiķis un biologs Kaspars Tārs.

"Vakcīna nebūs tik drīz pieejama, bet, kad būs, visdrīzāk, tas vairs nebūs aktuāli", pieļāva Tārs. Arī ķīmiķis, LZA akadēmiķis un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes loceklis Ivars Kalviņš bija skeptisks.

Šobrīd nav pieejamas arī zāles ne pret vienu no koronavīrusiem. Tārs norādīja, ka Ķīnā tiek testēts preparāts "Remdesivir", taču tā izstrāde vēl ir procesā.

Cilvēkus inficējošie koronavīrusi pirms 2002. gada bija tikai divi, toties tagad ir septiņi, diskusijā informēja Tārs. Tāpat viņš atgādināja par iepriekš zināmajiem koronavīrusiem - SARS-CoV, kas izraisa SARS saslimšanu un MERS-CoV, kas izraisa MERS saslimšanu, ko dēvē arī par "kamieļu gripu", jo tās galvenais vīrusa rezervuārs ir kamieļi.

SARS epidēmija bija 2002.-2003. gadā, kad fiksēti 8096 saslimušie un 774 mirušie, tolaik saslimšanas gadījumu lielākā daļa bija Ķīnā un Honkongā, informēja Tārs, piebilstot, ka pēdējais zināmais SARS saslimšanas gadījums bija 2004. gadā. SARS dabīgais rezervuārs ir sikspārņi, taču iespējamais starpsaimnieks – palmu civetas.

Savukārt saslimšana ar MERS visizplatītākā bija 2012. gadā Saūda Arābijā, kur kopumā bija saslimuši ap 2000 cilvēku, bet miruši 36%. Šo vīrusu uzskata par vissmagāko, tomēr tā īpatnība ir tāda, ka viens cilvēks nevar inficēt otru. 2019. gadā fiksēti 199 MERS saslimšanas gadījumi.

Salīdzinot šos abus vīrusus ar tagad izplatīto jauno "Covid-19", visiem kopīgā pazīme ir galvenajā dabiskajā vīrusa rezervuārā – sikspārņos. Tomēr starpsaimnieki, caur kuriem vīrusi nonāk līdz cilvēkiem, ir dažādi – palmu civetes, kamieļi (MERS) un pangolīni, kas ir iespējamais "Covid-19" starpsaimnieks, skaidroja Tārs.

Tāpat Tārs informēja, ka ir tādi koronavīrusi, kas ir izplatīti tikai dzīvniekiem un cilvēkus neapdraud. Tie ir izplatīti gan mājas mīluļiem, gan lauksaimnieciski nozīmīgiem dzīvniekiem - cūkām, liellopiem, vistām. Tārs informēja, ka zaudējumus putnkopībai nodara infekciozā bronhīta vīruss. Kopumā, kā viņš atgādina, koronavīrusi pasaulē nav nekas jauns.

Jau ziņots, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītājai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.

Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir cibetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!