Pensijām, kuru apjoms mēnesī nepārsniedz 30 latus, faktisko patēriņa cenu indeksam piemērojams koeficients 1,1, kad pensijas palielinājums būtu trīs lati mēnesī. 60 latu lielajām pensijām piedāvāts piemērot koeficientu 1,05 un pēc pārskaitīšanas palielinājums būtu 1,80 lati mēnesī, savukārt pensijām, kas ir 90 latu apjomā, koeficients ir 1,015 un pieaugums mēnesī - 1,35 lati.
Barča piedāvā indeksēt tikai tādas izmaksājamās valsts pensijas, kuras nav lielākas par 90 latiem, lai tādējādi varētu lielākam pensionāru skaitam palielināt mazās pensijas. Viņa arī pastāstīja, ka Latvijā ceturtā daļa pensionāru saņem izmaksājamo pensiju 30 latu apjomā, bet piešķirtā pensija mēdz būt no 10 līdz 14 latiem - galvenokārt tiem, kam tā ir izdienas pensija - dzelzceļniekiem, jūrniekiem, šoferiem un tiem, kuriem ir tiesības pensionēties no 55 gadiem.
Pārskaitot pensijas, kuru apjoms nepārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apjomu, piedāvāts indeksēt pensijas izmaksājamo, nevis piešķirto summu. No 630 000 Latvijas pensionāru, pēc deputātu aprēķiniem, 40% pensijas nepārsniedz 30 latu, tāpēc pensiju likuma grozījumiem, kuri šobrīd, konsultējoties ar Labklājības ministrijas (LM) speciālistiem, tiek sagatavoti Saeimas otrajam lasījumam, jāaizstāv pirmām kārtam šī trūcīga iedzīvotāju daļa.
Deputāti piedāvā maksimālo izmaksājamo pensiju valstī noteikt desmit sociālā nodrošinājuma pabalstu apjomā - 300 latu mēnesī. Priekšlikums ir pamatots ar to, ka visaugstākās pensijas Latvijā bija 1997.gadā, kad pēc 1996.gada pensiju likuma grozījumiem tika ieviesta personificētā sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēma, un iedzīvotāji varēja izdarīt sociālās iemaksas, aizņemoties naudu bankās, kā arī pilnā apjomā nesamaksājot ienākuma nodokli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
