Sociālie partneri iesniedz savu redzējumu, valdība sola ņemt vērā pirms galīgā lēmuma par Covid-19 ierobežojumiem
Foto: LETA

Tā kā Ministru kabinets otrdien konceptuāli vienojās, ka no nākamās nedēļas uz trim nedēļām būtu ieviešami mērķētāki un precīzāki papildu ierobežojumi Covid-19 izplatības dēļ, sociālie partneri iesnieguši virkni savu priekšlikumu, ko Valsts kancelejas vadītā Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa jeb operatīvās vadības grupa sola izskatīt un ņemt vērā, izstrādājot galīgās redakcijas normatīvajiem aktiem, par ko Ministru kabinets lems ceturtdien, 11. martā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien, 10. martā, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā notika kārtējā Stratēģiskās vadības grupas sanāksme, kurā sociālie partneri iepazīstināja ar saviem priekšlikumiem, kā arī kopumā pozitīvi novērtēja valdības lēmumu, izvēloties tā saucamo A scenāriju turpmākai rīcībai Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Ministru prezidents, salīdzinot valdības lemto ar partneru piedāvājumu, pauda gandarījumu, ka tie nav pretrunīgi, bet ir papildinoši dokumenti. "Saredzu, ka tas pamatā pilnībā sakrīt ar virzienu, ko otrdien lēma valdība. Te ir viena otra lieta, kas tur nebija, piemēram, par gaisa kvalitāti, bet tas, ko vajadzētu darīt, ir operatīvās vadības grupai iestrādāt pēc iespējas šīs tēzes tajā, ko valdība lems ceturtdien. Pieļauju, ka ne visu varēs iestrādāt, bet saredzu dinamisku procesu. Te pretrunu nav, un tas ir pozitīvi," teica Kariņš.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sanāksmē uzsvēra, ka joprojām un turpmāk ir svarīgi izmantot "luksofora principu", gan ieslēdzot, gan izslēdzot kaut ko, jo paredzamība ir svarīga un "luksofora princips" ir viens no atskaites punktiem. Runājot par A scenāriju, Meņģelsone teica, ka līdz valdības sēdei ceturtdien viņai ir bažas par to, kādā veidā priekšlikumi tiks izteikti normatīvo aktu projektos, lai tie nepārvērstos par birokrātijas slazdu. Ierobežojumu kvalitāte ir svarīga, ne tikai bardzība, uzsvēra Meņģelsone, norādot, ka partneri ir gatavi piedalīties drošo protokolu izstrādē jebkurai nozarei, lai sagatavotos nākotnei.

"Mēs visi vēlamies stabilitāti," sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns, atgādinot, ka visi mūsu lēmumi ietekmē ne tikai epidemioloģisko situāciju, bet tie ietekmē ekonomiku, sociālo un politisko situāciju.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piekrita sēdē izskanējušai tēzei, ka jārada paredzamība un jāpasaka, kas būs pēc trim nedēļām. Tāpēc svarīgi pateikt, kas tiks darīts, ja paliek sliktāk, un to jau ministrs rosināja vakar valdībai. Tāpat jānosaka, kā sistemātiski tiks radīts drošas darbības redzējums nozarēm, un arī to Pavļuts esot vairākas reizes valdībā ierosinājis.

Atzīstot sabiedrības nogurumu un neuzticību valdībai, veselības ministrs uzsvēra, ka ir būtiski šajā sarunu formātā ar partneriem pārliecināties, ka tie izprot valdības lēmumus un palīdz tos izskaidrot sabiedrībai. "No savas puses varu apliecināt, ka ir centieni, cik tas iespējams, padarīt nākotni paredzamāku abos attīstības scenārijos. Līkne iet uz leju. Mēs kaut ko darām pareizi un drošības pasākumu politika darbojas, kaut tas ir lēnāk, nekā gribētos," sacīja ministrs. A scenāriju Pavļuts raksturoja kā tādu, kas precīzāk mērķēts uz riskiem darba vietās, karantīnas un pašizolācijas kontroli.

Kariņš atzina, ka A scenārijā, ko visi pieņem kā labāko ceļu, pa kuru šobrīd iet, ir īsāks laiks nekā trīs nedēļas, lai tiktu skaidrībā, kas notiks pēc tam. Iespējami divi virzieni – ja saslimstība aug, tad jāiet uz D variantu, ko neviens negrib, bet nekas cits jau neatliks. Ja turpinās saslimstības samazinājums, tad jāstrādā pie tā, kā papildināsim un pilnveidosim drošās sadzīves modeli, kas attiecas uz tirdzniecību, izglītību un citām jomām. "Ir ļoti svarīgi, ka valdība pie tā strādā kopā ar partneriem. Tas brīdis pienāks, kad iesim pozitīvajā virzienā. Tā kā nezinām, kas būs ar nākotnes vīrusa variantiem, un nevarēsim tik drīz izlikties, ka Covid-19 nav bijis, un atgriezties pilnīgi pie tā, kā bija pirms tam. Kādu laiku būs jādzīvo citādi, bet jāgatavojas tam, kā tuvosimies pēc iespējas normālākai ikdienai. Jāstrādā kopā, un tad arī sabiedrība labāk sapratīs valdības rīcību," atzina Ministru prezidents.

Ko piedāvā partneri

Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Pašvaldību savienības kopīgi sagatavotie priekšlikumi, kā efektīvāk risināt Covid-19 krīzi, maksimāli saglabājot ekonomikas funkcionēšanu, vadās no konteksta, par "maratonu, nevis sprintu".

"Šobrīd iedzīvotāju brīvprātīga masveida vakcinēšana vēl nav iespējama, jo nav pieejams nepieciešamais vakcīnu devu apjoms. Arī plānotie vakcīnu piegāžu termiņi un apjomi, kā arī lielas daļas sabiedrības šā brīža negatīvā attieksme pret vakcinēšanu nozīmē, ka vēl būs nepieciešams visnotaļ ilgs laiks, lai ar vakcinēšanu būtiski ietekmētu infekcijas izplatību. Tas viss nozīmē, ka šī cīņa ir nevis sprints, bet maratons, kurā cerams esam tikuši pāri pusceļam, bet vēl tāls ceļš līdz finišam," teikts priekšlikumu ievadā.

Ārkārtējā situācija un līdzšinējie ierobežojumi Latvijā nav spējuši strauji samazināt inficēto un saslimušo cilvēku skaitu. Līdzšinējā pasaules pieredze rāda, ka ar visu iedzīvotāju, kuru vidū pārsvarā ir veseli cilvēki, ekonomiskās, sociālās un kultūras kā arī citu ikdienas aktivitāšu ierobežošanu izdodas panākt īslaicīgu situācijas uzlabošanos, kam pēc ierobežojumu atcelšanas seko nākošais epidēmijas apjomu pieaugums, atzīst partneri.

Dažādu aktivitāšu ierobežošana nešaubīgi iedragā gan Latvijas ekonomiku un finanšu resursu pieejamību ar visu no tā izrietošo. Tautsaimniecībai pastāv nopietns risks, ka ražošanas uzņēmumiem attīstības finanšu portfelis tiek iztukšots operatīvo izdevumu finansēšanai un rezervju veidošanai. Tāpat šī situācija rada arī pietiekami nozīmīgas cita veida negatīvās sekas. Pandēmija jau ilgst vairāk kā gadu, un sabiedrība ir nogurusi no šīs situācijas un ierobežojumiem. Savukārt, dažādie kompensējošie finanšu atbalsta rīki būtiski palielina Latvijas valsts parādu, tādējādi šodienas situācija lielā mērā risinās uz nākotnes izaugsmes un labklājības rēķina, brīdina partneri.

Tie atzīst, ka Latvijas sabiedrība ir jauna izaicinājuma priekšā, jo šobrīd pasaulē cirkulē Covid-19 agresīvākas mutācijas, no kurām vismaz četras (Lielbritānijas, Dienvidāfrikas, Brazīlijas un Kalifornijas mutanti) sāk dominēt pār sākotnējo Covid-19 izraisītāja versiju (Uhaņas vīrusu).

"Ņemot vērā to, ka Lielbritānijas vīruss, kas ir ievērojami lipīgāks par Uhaņas vīrusu, strauji izplatās arī Latvijā, ir pamats nopietnām bažām par to, ka inficēto un saslimušo skaits Latvijā varētu strauji pieaugt. Tas, savukārt, var novest pie veselības aizsardzības sistēmas katastrofālas pārslodzes. Tāpēc ir saprotamas epidemiologu bažas par to, ka pašreizējo pasākumu komplekss, kas ir vērsts uz to, lai samazinātu infekcijas izplatīšanos kontaktu ceļā, varētu izrādīties neefektīvs," norāda partneri.

Vērtējot pirmskrīzes laikā plānoto reformu lietderību slimnīcu, skolu, sociālo aprūpes u.c. institūciju tīklos, jāievēro higiēnas prasības šajās iestādēs, nākamo pandēmijas rīku mazināšanai, uzsver partneri.

Viņi piedāvā konkrētu priekšlikumu plānu, sākot ar to, ka, pirmkārt, jāmaina Covid-19 apkarošanas paradigma – izolēt inficētos, ne veselos. Tā vietā, lai veselos iedzīvotājus izolētu no inficētajiem, nepieciešams pilnvērtīgāk izolēt riska grupu (inficētos un viņu kontaktpersonas) no veselajiem. Latvijas gadījumā tas nozīmētu apmēram 10 000 cilvēkiem nodrošināt izolēšanu no veselajiem, ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu un valsts ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos.

Šajā nolūkā nepieciešamais – karantīnas hoteļi. Jāpanāk, ka identificētās ar Covid-19 inficētās personas, kurām nav nepieciešama hospitalizācija, pamatā atrodas sertificētos karantīnas hoteļos (kuros uzturēšanās izdevumus, ieskaitot ēdināšanu, sedz valsts). Cilvēki var atrasties arī citās pašizolācijas vietās, bet šajos gadījumos jāpastiprina kontrole un jāpaaugstina sodi pārkāpuma gadījumā.

Ātrums kontaktpersonu apzināšanā un apstiprināšanā – maksimāli ātra kontaktpersonu identificēšana un apziņošana ir kritiski svarīga Covid-19 ierobežošanā, tāpēc šajā jomā jāpastiprina kapacitāte. Atbalsta serviss – tā kā riska grupai jāizolējas, var izveidoties cilvēku grupa, kuriem nepieciešama palīdzības no malas, lai nodrošinātu dzīvei nepieciešamo – pārtiku, higiēnas un saimniecības lietas, zāles u.tml. Šajā nolūkā jāveic darbs, lai noskaidrotu šādas situācijas un jāizveido atbalsta struktūra un sistēma. Iespējams šeit daudz var līdzēt brīvprātīgo darbs un NVO iesaiste.

Tāpat slimības lapas Covid-19 gadījumā būtu jāapmaksā 100% apmērā. Šobrīd cilvēki saņem slimības pabalstu 80% apmērā no darba samaksas. 20% ieņēmumu samazinājums var demotivēt testēties vai norādīt kontaktpersonas, jo īpaši, ja šie cilvēki ir asimptomātiski vīrusa nēsātāji.

Jāizmanto pielāgošanās stratēģija. Tas nozīmē mainīt pieeju no "katram gadījumam labāk ierobežot", uz "ko un kā varam droši vai drošāk". Lai šādu pieeju īstenotu nepieciešama "vairāk ķirurģiska" ierobežojumu taktika, lai atrastu efektīvākos ierobežojumus.

Tas pēc partneri domām nozīmē – izstrādājot katru ierobežojumu, veikt kompleksu izvērtējumu par ietekmi uz Covid-19 izplatību, ekonomiku, sabiedrības uzvedību un veselību, spēju ieviest un izkontrolēt. Novērtējumam cik iespējams jāizmanto citu valstu pieredze, zinātnē konstatētais un Latvijas dati.

Partneri iesaka ierobežojumu politiku vienlaikus mainīt nepilnā spektrā. Tas nepieciešams, lai spētu novērtēt, kas strādā. Prioritāro secību izvēlas, ņemot vērā minēto komplekso izvērtējumu. Nozare kopā ar nozares ministriju izstrādā un ar Veselības ministriju saskaņo drošības protokolu, ievieš pilotprojektu (ierobežotā apjomā) 2-3 nedēļu garumā, lai pārbaudītu šīs metodes darbībā, un pēc tam metodes attiecina uz plašāku spektru.

Jākāpina testēšanas apjoms un jātestē proaktīvi. Partneru ieskatā testēšanai būtu jānotiek 24 stundu režīmā, kopumā nodrošinot ne mazāk kā 25 000 testu veikšanu vienas diennakts laikā., lai nodrošinātu to, ka tiek maksimāli identificēti kā ar Covid-19 sasirgušie, tā arī asimptomātiskie vīrusa nēsātāji. Īpaši regulāri testējamas tās iedzīvotāju grupas, kuriem raksturīga intensīva kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem (medicīnas, izglītības iestāžu, bērnudārzu, kā arī aprūpes centru personāls, tirdzniecības un aptieku darbinieki, transporta uzņēmumu darbinieki u.tml.). Plaši izmantojami būtu ātrie testi, kā arī specializētie testi bērniem, kā arī darba kolektīvu testēšana. Pastāvīgi jānovēro Covid-19 Lielbritānijas paveida izplatība Latvijā.

Jāmazina inficēšanās riski sabiedriskajā transportā. Veicami papildu pasākumi, lai mazinātu inficēšanās risku sabiedriskā – iekšpilsētu pārvadājumos nepieciešams pārskatīt atlaižu politiku, vai nu uz laiku atceļot atlaides noteiktu kategoriju braucējiem (piemēram bērniem, kamēr skolas nestrādā klātienē), vai tās atļaujot tikai laikos, kad ir mazāk blīvs pasažieru skaits. Iekšpilsētu pārvadājumos nodrošināt lielāku reisu skaitu populārākajos maršrutos. Samazināt atļauto piepildījumu līdz 25%. Izstrādāt pasākumus, kā nodrošināt šo prasību ievērošanu. Nepieciešams izstrādāt pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai (piemēram, veicot sabiedriskā transporta ventilācijas sistēmu regulāru tīrīšanu un salona dezinfekciju, izvietojot sabiedriskajā transportā attīrošos ultravioletā starojuma jonizējošos filtrus, ieviešot obligātu prasību pieturvietās noteiktu laiku vēdināt transporta līdzekli vai tml.).

Pastiprināti jākontrolē gaisa kvalitāte telpās. Gaisa telpas higiēna un drošība ir jāuzlabo visās sabiedriskās iestādēs un mācību iestādēs. Īpaša uzmanība ir jāpievērš veselības aprūpes iestādēm un sociālajiem aprūpes centriem, jo zināms, ka tās ir vienas no specifiskām infekcijas izplatīšanās vidēm, kuru var skaidrot ne tikai ar tiešo kontaktu, bet arī ar vīrusa cirkulāciju gaisa aerosolā. Šajās iestādēs elpojamā gaisa bioloģiskās drošības monitorings un oglekļa dioksīda koncentrācijas monitorings ir obligāts. Jānodrošina pietiekama ventilācija, regulāra ventilācijas sistēmu tīrīšana un jonizējošo gaisa filtru izmantošana. Gaisa kvalitātes kontrole jāveicina arī privātajā sektorā.

Mazināt Covid-19 ievešanu – uz valsts robežām jāpastiprina robežu šķērsojošo personu kontrole, nepieļaujot iebraukšanu bez "svaigas" (72 stundu laikā veikts tests) Covid-19 rezultātu uzrādīšanas. Latvijas valstspiederīgajiem jāaizliedz nebūtiskā ceļošana ārpus Latvijas.

Jāsakārto masku un respiratoru izmantošana – jānosaka individuālās aizsardzības līdzekļu (masku un respiratoru) standarti noteiktajām vajadzībām (lietošana sabiedriskajā transportā, tirdzniecības vietās, skolās, skaistumkopšanā u.tml.), jānodrošina, ka tirgotājs apliecina to atbilstību noteiktajam izmantošanas veidam, savukārt, Patērētāju tiesības aizsardzības centrs izlases kārtībā kontrolē šo prasību izpildi.

Vakcinācija kā augstākā prioritāte – jādara viss iespējamais, lai brīvprātīgā vakcinācija Latvijā notiktu maksimāli ātri un aptveroši, nodrošinot vakcīnu dažādību. Pēc partneru ieskata, pietiekami augsta prioritāte vakcinācijai jāparedz arī tautsaimniecības interesēm un savlaicīgi jānodrošina vakcinācija no inficēšanās viedokļa riskantajās profesijās un uzņēmumos.

Aktīvāk skaidrot sabiedrībai. Nepieciešams aktīvāk izskaidrot sabiedrībai gan noteiktās kārtības loģiku un pamatojumu, gan notikumu attīstības scenārijus un to priekšnoteikumus, gan individuālās aizsardzības līdzekļu praktisko lietošanu, gan veselības mācības pamatus cilvēku imūnsistēmas uzlabošanai, gan nepieciešamību lejuplādēt aplikāciju "Apturi Covid", gan vakcinācijas un citus ar Covid-19 saistītos jautājumus.

Situācijas stabilizēšana

Jau ziņots, ka, novērtējot jauno, īpaši infekciozo, vīrusa paveidu izplatīšanās draudus Latvijā, Ministru kabinets 9. marta ārkārtas sēdē konceptuāli vienojās uz trīs nedēļām jeb līdz Lieldienām pastiprināt drošības standartus vairākās jomās, to skaitā darba vidē.

Valdība šādu vienošanos panākusi, uzklausot Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas, zinātnieku un nozaru ekspertu sagatavoto izvērtējumu par iespējamiem Covid- 19 izplatības scenārijiem un līdzšinējo drošības pasākumu devumu saslimstības ierobežošanai, kā arī ietekmi uz ekonomiku, skaidro Valsts kanceleja.

Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa sadarbībā ar zinātniekiem un nozaru ekspertiem rūpīgi izvērtēja, kā izmaiņas drošības pasākumos un ierobežojumos ietekmētu Covid-19 izplatību Latvijas sabiedrībā un kāda būtu sekas attiecībā uz ekonomiku. Darba grupa secināja, ka ierobežojumu mīkstināšana vai nemainīšana pavērtu iespēju daudz augstākai saslimstībai, līdz ar to arī hospitalizācijai un cilvēku mirstībai. Tādēļ diskusijām Ministru kabinetā tika piedāvāti divi rīcības virzieni, kā turpināt saglabāt saslimstības lejupejošo tendenci.

Valdība konceptuāli izšķīrās krietni pastiprināt drošības prasības sadzīves jomās, kurās eksperti ir konstatējuši augstāko risku inficēties – darba vidē, pārvietojoties un ceļojot. Vienlaikus jāuzlabo arī Covid-19 inficēto un kontaktpersonu kontrole, jākoncentrē testēšana riska jomās un jāveicina lietotnes "Apturi Covid" izmantošana.

Primāri nepieciešams būtiski paplašināt attālinātā darba pieeju gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Savukārt tajās darbavietās, kur objektīvi ir nepieciešams strādāt klātienē, jāievieš drošības protokoli, kuros ir paredzēti epidemioloģiskās drošības pasākumi, klātienes darba organizācija un atbildīgais.

Paredzēts arī tiekties uz mazāk piepildītu sabiedrisko transportu, ņemot vērā dažādu Latvijas reģionu specifiku. To plānots panākt ar dažādiem paņēmieniem – palielināt reisu skaitu, samazināt biļešu atlaižu izmantošanu, samazināt vai atcelt maksu par pašvaldību autostāvvietām, kā arī veicināt pārvietošanos ar kājām vai velosipēdu.

Lai samazinātu iespēju Covid-19 vīrusu ievest Latvijā, Ministru kabinets vienojās, ka ir nepieciešams turpināt ierobežot ceļošanu nebūtisku iemeslu dēļ, uzlabot kontroli par ieceļotāju Covid-19 testu rezultātiem, apmeklētajām valstīm un pašizolācijas ievērošanu.

Valdība apstiprināja arī, ka jāuztur plaša testēšana un jāveic arī pūļa skrīnings atsevišķās cilvēku grupās, kur tiek atklāti riski. Tāpat jāstiprina ar Covid-19 inficēto cilvēku un kontaktpersonu kontrole, arī plašāk izmantojot lietotni "Apturi Covid".

Ministru kabinets Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai uzdeva līdz ceturtdienai, 11. martam, izstrādāt jau detalizētāk valdības atbalstīto rīcības virzienu, paredzot arī veidu, kā izglītības iestādes var turpināt darbu klātienē pašvaldībās ar zemāku saslimstības līmeni, atļaujot noteiktu skaitu nodarbību rīkot ārtelpā.

Līdz nākamajai nedēļai darba grupai jādefinē rādītāji, kādus sasniedzot, būtu iespējams pārvērtēt ierobežojumus un pakāpeniski tos samazināt. Tāpat jāizstrādā arī kritēriji, kā rīkoties gadījumā, ja sāksies straujš Covid-19 izplatības kāpums un nāksies reaģēt ar ļoti stingriem ierobežojumiem.

Tādā gadījumā attiecīgs risinājums paredzētu, ka klātienē strādā tikai kritiski nozīmīgu pakalpojumu sniedzēji un ražošanas uzņēmumu darbinieki, izņemot tos, kuri var pienākumus veikt attālināti. Tāpat varētu tikt ieviesti pārvietošanās ierobežojumi, nosakot atsevišķus iemeslus, kāpēc cilvēki drīkst doties ārpus mājsaimniecības. Veselības aprūpes sistēma tad sniegtu tikai neatliekamus veselības pakalpojumus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Daniels Pavļuts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Pašvaldību savienība Latvijas Zinātņu akadēmija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Ministru kabinets Ministru prezidents Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form