Kā otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību eksperts Andris Alksnis, jautājums par aizliegumu atgriežas dienaskārtībā ik reizi, tuvojoties vēlēšanām, tomēr LDDK pret šādu normu iebilst, turklāt vairāku iemeslu dēļ.
Alksnis apgalvoja, ka darba devēji jau tagad neizvirza prasības, kas nav nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai, turklāt patlaban spēkā ir vairākas normas, kuras pēc būtības jau paredz līdzīgu nosacījumu, proti, aizliegts sludinājumos norādīt par prasību svešvalodas zināšanas, kuras nav nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai. Tāpat nedrīkstot aizmirst par to, ka uzņēmums, kurš vēlas gūt peļņu, neignorēs Latvijas vēsturiski veidojušos etnisko sastāvu, piebilda LDDK pārstāvis.
Viņa viedoklim pievienojās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs, kurš arī vērsa uzmanību uz jau esošiem normatīviem aktiem, kuri nosaka aizliegumu norādīt svešvalodas zināšanu prasību sludinājumos, ja tas nav nepieciešams pienākumu veikšanai, turklāt arī darba līgumā ar likumu aizliegta līdzīga prakse.
Vienlaikus LBAS pārstāvis aicināja komisiju piekopt tās līdzšinējo praksi, proti, priekšlikumus virzīt tālāk izskatīšanai tikai pēc to pārrunāšanas ar sociālajiem partneriem, kas šī priekšlikuma gadījumā neesot noticis.
Sociālo un darba lietu komisija vienojās pieprasīt atzinumu par priekšlikumu no Labklājības ministrijas un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes. Nacionālās apvienības priekšlikums atkārtoti tiks skatīts maijā.
Tāpat viena no iecerētajām izmaiņām ir noteikt, ka darbiniekam ir tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā saņēmušas uzturēšanās atļauju, izmantot saziņai tikai valsts valodu. Par šo jautājumu Saeimas komisijas sēdē radās diezgan plašas diskusijas, apšaubot iespējas šo normu realizēt dzīvē.
