Soctīklotāji neizpratnē par skolotāju dabai nedraudzīgo balonu uzlidojumu  (160)

Atsevišķu tvītotāju ieskatā balonu palaišana debesīs liedz pedagogiem izteikt pretenzijas pēc lielāka atalgojuma. Bet citi pārmet bezrūpīgu attieksmi pret vidi un skolēnu "klimata streikā" paustās attieksmes nonivelēšanu.

SIA "Zaļā josta" mārketinga vadītāja Laima Kubliņa portālam "Delfi" sacīja, ka balonu palaišana pasākuma ietvaros ir videi nedraudzīga un ļoti bezatbildīga rīcība.

"Visi gaisā palaistie baloni, neatkarīgi no tā, vai tas notiek pilsētās vai lauku apvidū, pēc kāda laika nonāk atpakaļ uz zemes, kļūstot par atkritumiem, kas ne tikai dabīgos apstākļos sadalīsies gadu simtos, bet arī nopietni apdraud dzīvo dabu. Nonākušas jūrā vai okeānā, balonu driskas kļūst par barību jūras iemītniekiem. Kā rezultātā, kopā ar citiem plastmasas atkritumiem, šie lietošanai pārtikā nepiemērotie krikumi bieži vien kļūst par daudzu jūras iemītnieku nāves cēloni. Lielākās balonu driskās var sapīties dzīvnieki un putni, ejot bojā lēnā, mokošā nāvē," sacīja Kubliņa.

Viņa arī piebilst, ka gaisa laternu palaišana pasākumos ir videi nedraudzīga rīcība. Jo šīs laternas ne tikai nokrīt atpakaļ uz zemes, radot piesārņojumu, bet bieži vien nokrīt kā degoša uguns bumba, kas var izraisīt ugunsgrēku, nopostot ne tikai vidi, bet arī cilvēka personīgo mantu. Ja tomēr cilvēki nespēj sarīkot pasākumu bez balonu lietošanas, aicinu balonus pēc savas funkcijas nokalpošanas pārdurt un izmest sadzīves atkritumu konteinerā. Taču daudz ieteicamāk ir dot priekšroku dabai nekaitīgiem rotājumiem un svētku atribūtiem, kas ir izgatavoti no papīra vai citas dabiskās šķiedras, norādīja Kubliņa.

Protesta akciju organizējušās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Juris Aksels Cīrulis komentāros par notikušo ir lakonisks, solot ņemt vērā tviterī izskanējušos pārmetumus.

Vēstīts, ka trešdien pie Saeimas notika LIZDA organizēta protesta akcija, kurā aptuveni 2500 pedagogu pieprasīja iepriekš apstiprinātā darba samaksas pieauguma grafika izpildi.

Šos līdzekļus valdības un Saeimas pārstāvji sola atrast līdz maija vidum, pēc tam grozot 2019. gada budžetu, tādējādi 1.septembrī nodrošinot pedagogu algu pieaugumu.