Vasarsvētki, ko svin 50.dienā pēc Lieldienām, pēc Ziemassvētkiem un Lieldienām ir trešie lielākie kristīgie svētki, kuri ir baznīcas gadu svētku pusgada beigās. Šajos svētkos namus un baznīcas mēdz pušķot ar bērzu meijām.
Vasarsvētkos katoļu baznīcā bīskapi parasti ticīgajiem pasniedz Iestiprināšanas sakramentu, jo Svētais Gars ir ticības, cerības un mīlestības pārvaldnieks cilvēku sirdīs.
Vasarsvētkos mainās arī baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Sākot no Lieldienām baznīcās altārpārsegos, stolās un citos liturģiskos priekšmetos dominēja baltā krāsa, bet, sākot no Vasarsvētkiem līdz par Mirušo piemiņas dienai rudenī, baznīcās izmantos zaļo liturģisko krāsu
Savukārt folkloras tradīcijā Vasarsvētkos pārņemta daļa Jurģu dienas ieražu, kas saistāmas ar pieguļā jāšanu. Šajā dienā meitas izloka balsis dziesmās, jo tas ir piemērots laiks rotāšanai. Vasarsvētku nakts ir svētki pieguļniekiem.
Šis ir laiks, kad laukos un tīrumos valda lielā sējas rosība, atlidojušie putni iekārto savus mājokļus. Laime gaidāma tajā mājā, kuras paspārnē bezdelīgas veido ligzdas.
Mājas un pagalmi pušķojami ar bērzu meijām, pīlādžu ziediem, kalmēm un citiem zaļumiem. Meijas un puķes liek pie katras gultas.
Tautas ticējumi vēsta, ka Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelēs. Savukārt, ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem, būs auglīga vasara.