Ārstniecības personas turpina pieteikties un izmantot pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu, ja to darba vieta būs reģionā, liecina Veselības ministrijas (VM) apkopotie dati par 2021. gadu. Šo atbalstu līdz šim kopumā izmantojušas 1106 speciālisti reģionos, tajā skaitā aizvadītajā gadā tas piešķirts 238 cilvēkiem, portālu "Delfi" informēja VM.
Jau ziņots, ka ārstniecības personām, tajā skaitā ģimenes ārstiem, māsām un ārstu palīgiem, ja to darba vieta būs ārpus Rīgas, ir iespēja saņemt naudas kompensāciju. Atbalsta izmaksa vērsta uz jaunu papildu speciālistu piesaisti reģioniem, kur pacientiem tiek sniegti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi. VM pirmos pieteikumus Eiropas Sociālā fonda projektā "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas" sāka pieņemt 2018. gada sākumā un speciālistu piesaiste reģioniem turpinās.
2021. gadā finanšu atbalstu saņēma un ārstniecības iestādēm reģionos piesaistītas 238 ārstniecības personas, tajā skaitā 35 ārsti, 49 māsas, 38 ārstu palīgi. Saskaņā ar nosacījumiem, šī atbalsta saņēmējam ārpus Rīgas jāstrādā vismaz piecus gadus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jomā. Speciālistu darba vietas ir slimnīcas, ģimenes ārstu prakses, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, zobārstniecības un vēl citas ārstniecības iestādes. Ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai projekta ietvaros notiek ģimenes ārstu prakses pārņemšanas, kad pensijas vecuma ģimenes ārsts nodod savu praksi, pieredzi, zināšanas un specifisko informāciju jaunajam speciālistam. Ģimenes ārstu reģionos joprojām trūkst, t.sk. vairākās vietās Latvijā ir brīvas arī prakses vietas, norādīja ministrijā.
Jelgavas pilsētas slimnīcā atbalstu saņēmušas salīdzinoši daudz māsu, bet kopumā vairāk nekā 40 ārstniecības personas ir izmantojušas šo iespēju. SIA "Jelgavas pilsētas slimnīcas" valdes loceklis Kārlis Smilga vērtē, ka šāda atbalsta pieejamība ir būtiska gan slimnīcai, gan personālam, gan pacientiem.
Latvijas Slimnīcu biedrībā, kas apvieno lielākās stacionārās ārstniecības iestādes ārpus Rīgas, kopumā atbalsta ārstniecības personu piesaisti reģioniem ar naudas kompensācijām, lai gan biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs uzskata, ka speciālistu piesaiste varētu būt lielāka, kas saistīts ar valsts finansējuma apmēru slimnīcām un nozarei kopumā. "Projekts nav jauns, tiek īstenots pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas, un savulaik arī mēs kā Latvijas Slimnīcu biedrība sniedzām savus ieteikumus un priekšlikumus. Kopumā mēs atbalstām, ka tiek maksātas šādas kompensācijas, taču jāņem vērā faktors, ka speciālistam jāstrādā valsts apmaksāto pakalpojumu jomā pilnas slodzes apmērā. Ja, piemēram, slimnīca grib piesaistīt kādu speciālistu, ir svarīgi, ka pretī ir kvota valsts apmaksātiem pakalpojumiem, kas šobrīd ne vienmēr tā ir. Zinu ārstus, kas ir pārdislocējušies, un saka, ka atbalsts ir labs, bet varētu piesaistīt vairāk, un par to būtu jādomā nākotnē," iesaka Kalējs.
ESF projektā Nr. Nr. 9.2.5.0/17/I/001 "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas" atbalstu var saņemt noteiktas profesijas: ārsti-speciālisti, tajā skaitā ģimenes ārsti, zobārsti, ārstu palīgi, medicīnas māsas, māsu palīgi, vecmātes, fizioterapeiti, ergoterapeiti, zobu higiēnisti, zobārsta asistenti (zobārstniecības māsa), kā arī projekta ietvaros pensijas vecuma ģimenes ārsti var nodot savu ģimenes ārsta praksi jaunajam speciālistam.
Ņemot vērā ārstniecības personu interesi par atbalstu un pieteikumu skaitu, šogad grozīti MK noteikumi un palielināts projekta kopējais attiecināmais finansējums, kas pēc grozījumu spēkā stāšanās sasniedz 11 960 105 eiro. Plānots, ka pieteikumu pieņemšana no speciālistiem turpināsies līdz pieejamā finansējuma apguvei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam, paredz esošā kārtība.
