Nāves cēlonis noskaidrots 17 no pavisam 42 nāves gadījumiem. Lielākoties cilvēku bojāejas cēlonis bijis slikta darba organizācija, kā, piemēram, darbinieki nav tikuši pietiekami instruēti un apmācīti, kā arī nebija nodrošināta kontrole pār darba procesu. Pieci cilvēki miruši, jo darba instrukciju ignorējuši. Kopumā visvairāk darba vietās miruši vīrieši – 37 – un tikai piecas sievietes.
Galvenokārt nāve darbiniekam iestājusies ceļu satiksmes negadījumos, kuros miruši deviņi cilvēki, kas ir par sešiem vairāk nekā pērn. Liels bojāgājušo skaits ir būvniecības nozarē. Tranšeju būvdarbos gājuši bojā četri darbinieki, kamēr pērn nebija nevienas šādas nāves.
Tāpat šogad letāli nelaimes gadījumi bijuši meža darbos, kad, uzkrītot aizzāģētiem kokiem, miruši trīs cilvēki, kamēr pērn nebija neviena šāda nāves gadījuma.
Zīmīgi, ka bojāgājušo vidējais vecums ir 49 gadi. Vecumā no 45 gadiem līdz 54 gadiem miruši 13, savukārt vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem – 12 cilvēki. Darba inspekcijā šādu tendenci skaidro ar to, ka darbinieki pusmūžā bieži paļaujas uz savu intuīciju un pieredzi tā vietā, lai rūpīgi sekotu darba drošības instrukcijām un ievērotu prasības.
Valsts darba inspekcija uzsver, ka nozīmīga loma nelaimes gadījumu samazināšanā ir sabiedrības attieksmei pret darba aizsardzības normu ievērošanu. Katram darbiniekam pašam jārūpējas par savu drošību, ievērojot darba devēja noteiktās darba aizsardzības prasības, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, jārīkojas pārdomāti, lai neizraisītu nelaimes, gadījumus, kā arī jānovērtē savi darba apstākļi.
