Šogad Valsts policijas amatpersonas pirmajos deviņos mēnešos ir pieņēmušas 542 policijas lēmumus par nošķiršanu, liecina policijas apkopotā statistika.
Valsts policijā norāda, ka vardarbība ģimenē Latvijā ir viens no biežākajiem vardarbības veidiem, tomēr oficiāli par to tiek ziņots visretāk. Vardarbība ģimenē var izpausties ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ekonomiski un seksuāli, tādēļ to ne vienmēr var atpazīt uzreiz, skaidro likumsargi.
Tāpat Valsts policijā portālu "Delfi" informēja, ka šajā pašā laika periodā, proti, deviņos mēnešos policijā sākti 296 kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 168.1 panta. Šajā pantā kriminālatbildība paredzēta par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.
Rīgas pašvaldības policijas (RPP) apkopotā statistika šogad līdz 16. decembrim liecina, ka 859 gadījumos personas aizpildījušas veidlapu, kas liecina par apdraudējumu no varmākas, uzzināja portāls "Delfi". No tiem 732 gadījumos cietusī persona bijusi sieviete, bet 127 gadījumos – vīrietis. 198 gadījumos cietusī persona ir bijusi alkohola reibumā. 616 gadījumos savstarpējā krīze attiecībās ir ilgstoša, bet no tiem 67 gadījumos jau sākts šķiršanās process. 158 gadījumos RPP fiksējusi, ka vardarbība notikusi bērna klātbūtnē. 110 gadījumos cietušajai personai bijuši redzami miesas bojājumi, bet 48 gadījumos izsaukts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests tūlītējai medicīniskās palīdzības sniegšanai. Piecos gadījumos no tiem cietusī persona hospitalizēta.
Vēl 80 gadījumos varmāka jau bija pametis mājokli, līdz ar to nošķiršana nav bijusi iespējama, proti, iespējama tikai vēršoties tiesā. Savukārt 151 gadījumā varmāka aizturēts. No tiem 12 varmākas nodotas Valsts policijai turpmākajām procesuālajām darbībām.
Lai arī dati norāda uz vardarbību attiecībās, tikai četros gadījumos RPP veikusi nošķiršanu. 634 gadījumos cietusī persona nav vēlējusies rakstīt pieteikumu, lai viņu nosūtītu uz ekspertīzi miesas bojājumu pakāpes noteikšanai. 625 gadījumos cietusī persona atteikusies apdraudējuma veidlapā atzīmēt, ka vēlas varmāku nošķirt, bet no šiem gadījumiem 46 gadījumos pēc likumsargu novērojumiem varmāka būtu obligāti jānošķir, taču cietusī persona tāpat iebildusi. RPP arī norāda, ka 720 gadījumos tūlītējai nošķiršanai pēc novērošanas nav bijis pamats, uzserot, ka daudzos gadījumos, kad situācija nav viennozīmīga, policisti iesaka vērsties tiesā, kas arī var nošķirt varmāku.
317 gadījumos RPP ziņots par fizisko vardarbību, 668 gadījumos par emocionālo vardarbību, deviņos gadījumos – par seksuālo vardarbību, 13 gadījumos – par vardarbīgu kontroli, bet 39 gadījumos bijušas ziņas par citā veida vardarbību.
Policija aicina ikvienu, kas cieš no vardarbības ģimenē, vai pazīst kādu, kuram ir vardarbīgas attiecības, neklusēt un ziņo par to policijai pa tālruņa numuru 110.
Policija lēmumu par nošķiršanu var piemērot uz laiku līdz astoņām dienām. Tas nozīmē, ka likumsargi notikuma vietā kopā ar cietušo aizpilda pieteikumu policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai, kurā ir iespējams izvēlēties, kādus aizliegumus noteikt varmākam. Lai aizsardzība darbotos ilgāk par astoņām dienām, ar policijas starpniecību var iesniegt tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tiesa var pieņemt nolēmumu par pagaidu aizsardzību.
Pagaidu aizsardzība pret vardarbību paredz varmākam pienākumu atstāt no vardarbības cietušā pastāvīgo dzīvesvietu, aizliegumu atgriezties mājoklī, kā arī uzliek varmākam pienākumu netuvoties tuvāk par tiesas lēmumā minēto attālumu un aizliegumu sazināties un satikties ar upuri.
Konstatējot pārkāpumu, Valsts policija var sākt kriminālprocesu pret varmāku pēc Krimināllikuma 168.1 panta. Par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
