Šogad tiek strādāts pie izmaiņām nodokļos, kam jāstājas spēkā 2024. gadā, pauž Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valsts kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka pēc Ministru prezidenta iniciatīvas notikusi pirmā darba sanāksme ar Finanšu un citām ministrijām, sociāliem un sadarbības partneriem par priekšlikumu sagatavošanu nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.-2027. gadam.
"Gatavojam priekšlikumus nodokļu sistēmas uzlabošanai, tostarp vienkāršošanai, par ko lēmums ir jāpieņem šogad, lai izmaiņas stātos spēkā 2024. gadā. Mūsu kopīgais mērķis ir stiprināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju," pauda Kariņš.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Zinātņu akadēmija kopīgā paziņojumā pauž, ka darbaspēka nodokļu slogs ir augstāks Latvijā nekā pārējās Baltijas valstīs, izņemot minimālās algas saņēmējus un tām pietuvinātās algas.
"Tas kopumā bremzē reģionu attīstību un ekonomikas izaugsmi, un no tā cieš gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Pozitīvi vērtējam lēmumu beidzot sakārtot mūsu valsts nodokļu sistēmu, lai Latvija nostātos uz ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmes ceļa," norāda organizācijas.
Darba sanāksmes dalībnieki iepazinās ar Baltijas valstu nodokļu sistēmu salīdzinājumu no dažādiem aspektiem un diskutēja par turpmākiem darba virzieniem, strādājot pie priekšlikumu sagatavošanas nodokļu sistēmas pilnveidošanai.
Nākamā darba sanāksme notiks februārī.
Valdības deklarācijā minēts, ka trīs koalīcijas partneri – "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība – apņemas veicināt valsts konkurētspēju, īstenojot stabilu, vienkāršu, nodokļu maksātājiem saprotamu un elastīgu nodokļu politiku, kas nodrošina valsts fiskālās vajadzības un stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanu.
Deklarācijā teikts, ka kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem 2023. gadā tiks izstrādātas un apstiprinātas vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes. Tāpat iecerēts īstenot principu, ka būtiskas pārmaiņas veicam ne biežāk kā vienu reizi četru gadu ciklā.
Valdība apņemas īstenot reģionā konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu politiku, nodrošināt, lai tā ir viegli administrējama un vienkārša, mazina ēnu ekonomiku un veicina uzņēmējdarbību un nodarbinātību. Īpašu uzmanību koalīcija veltīs mazajiem un jaunajiem uzņēmumiem.
Tāpat deklarācijā teikts, ka iecerēts, izmantojot nodokļu politikas instrumentus un stiprinot sociālo politiku, samazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā. Plānots sniegt mērķētu atbalstu sociāli mazaizsargātajām grupām, 2023. gadā pilnveidojot līdzšinējās valsts atbalsta programmas. Koalīcija arī apņemas turpināt tendenci pakāpeniski palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām un pārskatīt nodokļa atvieglojumu apmēru personām ar invaliditāti un politiski represētajām personām.
Īstenojot Eiropas zaļā kursa nospraustos mērķus, valdība apņemas veidot ilgtspējīgu nodokļu politiku.
Tāpat deklarācijā pausta apņēmība turpināt veikt nodokļu administrēšanas procesa pārskatīšanu, īstenojot procesu digitalizāciju un automatizāciju, esošo tiesību normu efektivitātes un lietderības izvērtēšanu, kā arī publiski pieejamās nodokļu informācijas apjoma paplašināšanu.
Valdība arī apņemas sekmēt ēnu ekonomikas samazināšanos, kopā ar nozaru speciālistiem koncentrējoties uz apzinātiem ēnu ekonomiku ietekmējošiem faktoriem un konstatētajiem riskiem, izvērtējot iespējamos risinājumus to ietekmes mazināšanai konkrētās tautsaimniecības nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas risku.
Valdība apņemas risināt prioritārus horizontālus jautājumus: skaidras naudas ierobežošana darījumos, informācijas paplašināšana un pieejamība valsts pārvaldes iestādēm un nodokļu maksātājiem, nodokļu administrēšanas procesu automatizācija un nomaksas vienkāršošana.
Pausta arī apņemšanās veicināt nodokļu iekasēšanas izmaksu efektivitāti un palielināt valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. Plānots arī pilnveidot ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu izstrādes un uzraudzības pārvaldību, kā arī noteiksim skaidrus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus.
Valdība arī apņēmusies ierobežot ļaunprātīgas nodokļu sistēmas izmantošanas iespējas, īstenojot aizsargpasākumus, kas saderīgi ar Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktajiem, turpinot samazināt ārzonās reģistrētu uzņēmumu pieeju valsts vai ES līmeņa atbalsta, dotāciju, atvieglojumu, subsīdiju, stimulēšanas, nodokļu atlaižu vai atvieglojumu un citiem ekonomiskiem un sociāliem atbalsta pasākumiem, kas tiek finansēti no budžeta līdzekļiem.
Tāpat pausta apņemšanās ierobežot valsts budžeta un stimulējošo vai atbalsta mehānismu pieejamību negodprātīgiem uzņēmumiem un personām gadījumos, ja veikti būtiski pārkāpumi sankciju ieviešanas, nodokļu, drošības un citās jomās, nosakot par pienākumu atgriezt līdz tam izmaksāto atbalstu.
