Likums par valsts pensijām kārtējo reizi tiks grozīts jau šogad, lai atceltu pensijas saņemšanas ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem un priekšlaicīgas pensionēšanas iespējas, kā arī turpinātu palielināt pensionēšanās vecumu.
Tomēr pirms likuma grozīšanas notiks plaša sociālo partneru diskusija, ceturtdien žurnālistiem pirmajā preses konferencē pavēstīja jaunais labklājības ministrs Andrejs Požarnovs.

Tās būs astotās izmaiņas likumā pēc tā pieņemšanas 1996.gadā.

Ministrs paskaidroja, ka grozījumi likumā Saeimai būtu jāpieņem šoruden un tiem jāstājas spēkā 2001.gadā. Tomēr precīzāku grozījumu spēkā stāšanās laiku Požarnovs nevarēja nosaukt, jo tas esot atkarīgs no budžeta iespējām.

Valdība, konsultējoties ar darba devējiem, arodbiedrībām un Latvijas pensionāru federāciju, izstrādās likuma grozījumus, atbilstoši kuriem tiktu atcelti pērn strādājošajiem pensionāriem noteiktie ierobežojumi saņemt reizē algu un pensijas daļu, kas pārsniedz 60 latu.

Požarnovs ir pārliecināts, ka šos grozījumus arobiedrības uztvers ar atzinību.

Savukārt priekšlaicīgas pensionēšanas iespējas atcelšanu un pensionēšanās vecuma tālāka palielināšanu sabiedrība uztvers "bez prieka", sacīja ministrs, apņemoties sabiedrībai rūpīgi skaidrot šīs nepopulārās normas.

"Sociālā dialoga rezultātā sabiedrībai jāsaprot, ka grozījumi nepieciešami stabilas pensiju sistēmmas izveidei," uzsvēra labklājības ministrs.

Saskaņā ar Požarnova sacīto priekšlaicīgas pensionēšanas iespēja neatbilst sociālās apdrošināšanas filozofijai, savukārt pensionēšanās vecuma palielināšana par sešiem mēnešiem katru gadu nepieciešama demogrāfiskās situācijas dēļ.

Ministrs atgādināja, ka, pēc ANO prognozēm, 2050.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits būs sarucis līdz 1,6 miljoniem un uz diviem strādājošajiem būs viens pensionārs.

Požarnovs uzsvēra, ka visi grozījumi nepieciešami stabilas triju līmeņu pensiju sistēmas ieviešanai.

BNS jau ziņoja, ka šobrīd pirmais pensiju jeb valsts nefondētā pensiju līmenis ir tā saucamais solidaritātes līmenis, kad sociālo iemaksu veicēji nodrošina pensiju izmaksu esošajiem pensionāriem. Tas ir spēkā šobrīd.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju līmenis, kas daļa sociālās aprdrošināšanas iemaksu tiek investētas fondā, bet trešais - brīvprātīgais privāto pensiju fondu līmenis, kurā paralēli pirmajiem diviem sociālās iemaksas iespējams veikt privātajos pensiju fondos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit