Šogad krasi samazinājušies rekutēšanas tempi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Latvijā jau vairākus gadus ir ieviesta visaptveroša valsts aizsardzība, tādējādi vēloties, lai sabiedrība iespējami vairāk iepazīst militāro dzīvi un ir sagatavota pašaizsardzībai. Šī iemesla dēļ, Kalniņa ieskatā, aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) pieteiktais priekšlikums par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu ir diezgan labs. Tas ļautu arī iedzīvotājiem būt tuvākā saskarsmē ar militāro dzīvi, kas savukārt varētu atvieglot iespējas NBS vienkāršāk rekurtēt pilna laika karavīrus, kuru iztrūkums patlaban ir diezgan liels.
"Šogad rekrutēšanas tempi ir krasi samazinājušies. Šī gada laikā esam rekrutējuši 98 karavīrus, savukārt citos gados šajā periodā ir ap 300," atklāja Kalniņš.
NBS mēģina izprast iemeslus šādai situācijai. Rekrutēšanas zemie rādītāji varētu būt saistīti gan ar "demogrāfiskās bedres dziļumu", gan arī to, ka vecāki gausāk motivē savas atvases iestāties NBS. Būtisks iemesls zemai rekrutēšanas spējai esot arī salīdzinoši zemais karavīru atalgojums, kas nav konkurētspējīgs, salīdzinot ar civilajām nozarēm.
"Tagad karavīrs pirmajā gadā uz rokas saņem ap 1000-1050 eiro, kas veidojas no atalgojuma, pārtikas un dzīvošanas kompensācijas," stāstīja NBS komandieris.
Kalniņš nešaubās, ka karavīru rekturēšana būs smags darbs, "naivi cerot", ka cilvēki brīvprātīgi pieteiksies dienestam.
Kā norādīja Kalniņš, apspriešana un diskusijas par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā notikušas jau no gada sākuma, tajās piedaloties arī NBS vadībai. Viņš gan pieturas pie viedokļa, ka Latvijas bruņotie spēki jākomplektē uz brīvprātības principa, tomēr jaunās iniciatīvas mērķis ir visaptverošas valsts aizsardzības ietvaros iespējami plašāk apmācīt sabiedrības pilsonisko daļu, lai tā būtu sagatavota militārajā jomā.
Kalniņš piekrīt, ka šāda dienesta ieviešana ir ļoti dārga. Aprēķini liecinot, ka vienreizējs ieguldījums ir no 600 līdz 800 miljoniem eiro, un vēl katru gadu uzturēšanas izdevumiem būtu nepieciešami ap 120 miljoniem eiro.
"Šāds finansējums nepieciešams, ja ir vēlme sākt šo projektu, nodrošinot ekipējumu, infrastruktūru, munīciju, atlīdzību," pauda NBS komandieris.
Kalniņš norādīja, ka, domājot par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā, pētīta dažādu valstu pieredze, no kā varētu kaut ko aizgūt, taču 100% apmērā nevienas valsts ieviestie principi Latvijā nav pārņemami.
Jau ziņots, ka, saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (AM) plānu, valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023. gada 1. janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.
Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.
Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - 1. janvārī un 1. jūlijā. Tāpat būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienests.
Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.
Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim - vīrietim - jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.
Paredzēts, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro apmērā ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī iesauktajiem būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks viena mēneša garumā, kā arī varētu būt paredzēta iespēja nedēļas nogalēs doties mājās.
Reformas īstenošanai AM tuvākajā laikā uz valdību virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu būs jāpieņem Saeimai.
