Savukārt Liepājas ostas teritorijā pie Dienvidu mola no gada sākuma līdz 23.janvārim uzturējās krāšņā pūkpīle (Somateria spectabilis). Šī suga Latvijā novērota tikai otro reizi. Krāšņās pūkpīles ligzdo Krievijas tundrā. Daži krāšņās pūkpīles īpatņi ziemā regulāri sastopami gan Baltijas jūras, gan Ziemeļjūras piekrastēs, kad atsevišķi šīs sugas putni pievienojas citām ūdensputnu sugām un nonāk tālāk dienvidos un rietumos, nekā vairums šīs populācijas ziemotāju.
Savukārt Kolkas ragā – vienā no vislabākajām putnu vērošanas vietām Latvijā putnu pavasara migrācijas laikā – 14.aprīlī konstatēta mazā stērste (Emberiza pusilla) – tikai trešais šīs sugas novērojums Latvijā, informē Cellmiņš. Mazā stērste ligzdo Skandināvijas galējos ziemeļos un Krievijas taigas zonā uz austrumiem līdz Klusajam okeānam, bet ziemo Āzijas dienvidaustrumos.
Šogad arī konstatēts, ka Latvijai netipiskie bišu dzeņi (Merops apiaster) jau trešo gadu pēc kārtas sekmīgi ligzdo kādā jūrmalas stāvkrastā Liepājas rajonā. Tāpat 2005.gadā dažas dienas jūnija beigās un jūlija sākumā Lanceniekos atkal tika novērots nepieaudzis melnais grifs (Aegypius monachus). Šās sugas Eiropas lielākā populācija ir Spānijā, taču sastopams melnais grifs ir arī citur Eiropas dienvidos – Francijā, Balkānos, Krimā un Kaukāzā. Savukārt ārpus Eiropas – Turcijā, Aizkaukāzā, kā arī uz austrumiem plašā zonā no Āzijas centrālās daļas līdz Ķīnas austrumiem.
Savukārt šī gada rudenī Latvijā bija vērojama pēdējos trīsdesmit gados visspēcīgākā kukaiņu piekūnu (Falco vespertinus) invāzija Latvijā – no augusta līdz novembrim novēroti 129 kukaiņu piekūni, taču reālais šīs sugas putnu skaits Latvijā šā gada rudenī, visticamāk, bija desmitkārt lielāks, pieļauj interneta vēstkopas “putni.lv” veidotājs. Kukaiņu piekūns ligzdo Austrumeiropā un tālāk līdz Mongolijai un Ļenas upei austrumos, savukārt ziemo Āfrikas dienvidos.
2005.gada 3.augustā Zvejniekciema liedagā novērota zivju kaija (Larus ichthyaetus), kas ir otrais šās sugas novērojums Latvijā. Zivju kaijas izplatības areāls lokalizēts starp Melno jūru rietumos un ziemeļaustrumu Mongoliju austrumos. Izplatības areāla centrālā daļa atrodas aptuveni starp Kaspijas jūru un Balhaša ezeru. Iespējams, ligzdo arī Ķīnas ziemeļu daļā un Tibetā. Šās sugas ieklejošanas iemesls nav skaidrs, visticamāk, jaunie neligzdojošie putni vasarās atklejo arī līdz Baltijas jūrai, lai gan to skaits šajā reģionā varētu būt ļoti niecīgs.
Patlaban eksperti vērtē fotoattēlus, kas, iespējams, apstiprina vēl vienas jaunas sugas konstatēšanu Latvijā. Proti, iespējams, 8.novembrī Papē novērota austrumu ūbele (Streptopelia orientalis), taču šajā gadījumā informācija par novērojumu vēl ir jāizanalizē. Austrumu ūbeles izplatības areāls sākas aiz Urāliem. Šī suga ir plaši izplatīta Vidusāzijā un tālāk uz austrumiem Ķīnā un līdz Japānai, kā arī Āzijas dienvidaustrumos. Eiropā šīs sugas putni ieceļo kā t.s. maldu viesi, kas novirzījušies no saviem migrāciju ceļiem.
"Tā kā Latvijas kaimiņvalstīs regulāri tiek novērotas šīm valstīm netipiskas putnu sugas, ir skaidrs, ka arī turpmākajos gados Latvijā tiks konstatētas mūsu valstij jaunas putnu sugas un novēroti citi, agrāk mūsu valstī reti manīti putni. Ikvienas jaunas sugas atklājums Latvijas teritorijā ir nozīmīgs, jo papildina ornitologu zināšanas par putnu izplatības areālu izmaiņām, uzvedības īpatnībām, kā arī migrāciju ceļiem," stāsta Celmiņš.