Augstākās izglītības finansēšanas modeļa darba grupa iesaka no 1.septembra tomēr neieviest līdzdalības maksu jaunajiem studentiem, jo nav sakārtota tam nepieciešamā juridiskā bāze.
Darba grupa iesaka šo reformu īstenot no nākamā gada 1.septembra. Līdz tam laikam ir jāievieš grozījumi izglītības, augstskolu un budžeta likumos.

21.martā notiks Izglītības un zinātnes ministrijas vadības sēde, kurā lems par šī ieteikuma atbalstu. Pēc tam par to būs jālemj valdībai.

Darba grupa ministram piektdien iesniegusi trīs augstākās izglītības finansēšanas modeļa projektus.

Viens no tiem paredz līdzdalības maksu pirmā kursa budžeta studentiem, palielinātu valsts finansējumu un budžeta studentu skaita palielināšanu.

Šis modelis būtu jāievieš triju gadu laikā. Pēc reformas īstenošanas valsts finansējums būtu 31 miljons latu gadā (patlaban ir 28 miljoni) un studentu līdzdalības maksa dotu septiņus miljonus latu.

Otrs variants balstīts uz Latvijas Studentu apvienības ideju - bez līdzdalības maksas ar budžeta palielinājumu un par budžetu studējošo studentu skaita palielinājumu.

Savukārt trešais variants paredz saglabāt pašreizējo situāciju. Šo variantu darba grupa iesaka ministram nevirzīt izskatīšanai valdībā.

BNS jau ziņoja, ka arī ministra Māra Vītola atbalstītais variants paredz līdzdalības maksu pirmā kursa budžeta studentiem 150 līdz 250 latu gadā.

Premjers Andris Šķēle pērnā gada rudenī un arī pēc tam vairākkārt paudis viedokli, ka dalībmaksa būtu jāievieš jau nākamajā mācību gadā. Tomēr Cimdiņš uzskata, ka tam būtu jāsagatavo normatīvā bāze.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!