Šogad valsts budžeta piešķirtais finansējums vienam skolēnam mācību līdzekļu iegādei ir Ls1,98, kas kopā ir Ls408 112, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.
Pērn šim mērķim bija atvēlēti 72 santīmi, 2010.gadā - 69 santīmi.
Mācību grāmatu iegādei skolas finansējumu saņem no valsts budžeta, kā arī no skolas dibinātāja - pašvaldības. Piešķirtais finansējuma apjoms grāmatu un periodisko izdevumu iegādei dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs.
"Tāpēc jau vairākus gadus mācību gada sākumā daudzās skolās mācību līdzekļu iegāde daļēji ir jānodrošina vecākiem, kas nav pieļaujams īpaši pašreizējā sociālekonomiskajā situācijā, tāpēc ir jāmeklē dažādas iespējas, tostarp valsts budžeta finansējuma palielināšana mācību līdzekļu iegādei, lai nodrošinātu Satversmē noteiktās tiesības uz bezmaksas pamatizglītības iegūšanu," norāda IZM speciālisti.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi" noteikto, pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkās grāmatu un periodisko izdevumu iegādei no 2006.gada 1.janvāra ir noteikts finansēšanas normatīvs - ne mazāk kā septiņi lati vienam skolēnam un pedagogam, kas jānodrošina attiecīgās bibliotēkas dibinātājam. Normatīvā noteiktā summa pilnā apmērā nekad nav nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, atzīst IZM.
Lai meklētu papildu risinājumus situācijas uzlabošanai, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis rosinājis Valsts izglītības attīstības aģentūras Izglītības inovācijas fondu jau šajā vasarā ieguldīt līdzekļus digitālu mācību materiālu izstrādei. Pēc ministra domām, tas varētu būtu vērā ņemams atvieglojums kā skolotājiem, tā vecākiem. Par projektu konkursu, tiklīdz tas būs izziņots, IZM vēstīs atsevišķi.
IZM norāda, ka tā konceptuāli pilnībā atbalsta bērnu lasīšanas veicināšanas programmu, taču ministrijas prioritāte esošajā budžeta situācijā ir finansējuma nodrošināšana mācību grāmatu iegādei skolām. Pēdējo gadu laikā IZM radusi iespēju finansējumu mācību grāmatu iegādei palielināt, taču joprojām tas nav adekvāts.
"IZM atbalsta lasīšanas veicināšanas programmu "Bērnu un jauniešu žūrija" un ir atsaukusies Kultūras ministrijas aicinājumam deleģēt pārstāvjus bērnu lasītprasmes uzlabošanas programmas stratēģijas izstrādes apspriešanai un kopīgas valsts rīcībpolitikas un finansējuma plānošanai," norādīja IZM Komunikācijas nodaļā.
IZM izvērtējusi iespēju 2012.gadā finansēt minēto programmu, taču informē, ka no IZM budžeta līdzekļiem vispirms jānodrošina finansējums mācību grāmatu iegādei.
IZM budžetā nav līdzekļu arī skolu bibliotēku daiļliteratūras fonda papildināšanai, kas būtu nepieciešams literatūras mācību programmas pilnvērtīgai apguvei un skolēnu redzesloka paplašināšanai. Likumdošanā noteikts, ka par skolu bibliotēku fonda komplektēšanu atbildīga ir pašvaldība.
Kā ziņots, gada sākumā "Bērnu un jauniešu žūrijai" netika piešķirts nekāds valsts finansējums. Aicinot veicināt bērnu lasītprasmi un lasītprieku un rast līdzekļus "Bērnu un jauniešu žūrijas" īstenošanai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrs nosūtīja atklātu vēstuli 11 valsts iestādēm. Pašlaik saņemtas atbildes no desmit institūcijām.
"Nepatīkams pārsteigums ir IZM atbilde, kuras ierēdņi apgalvo, ka IZM nav nekāda sakara ar lasīšanu. Vēstulē norādīts, ka lasīšanas veicināšanas programma ir kultūras programma, kas jāfinansē no KM un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzekļiem. Līdzīgas atbildes žūrija saņēmusi arī iepriekšējos gados, kad tā lūgusi IZM atbalstīt vismaz skolu bibliotēku dalību Bērnu un jauniešu žūrijā. Vissatriecošākais ir tas, ka neviens nav noskaņots risināt problēmu, bet gan atrast kādu citu institūciju, kura varētu būt atbildīga par programmas finansēšanu," sacīja LNB Bērnu literatūras centra vadītāja, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
