Šogad par vienu brīvdienu mazāk nekā pērn
Foto: Shutterstock

Kopumā šogad Latvijā būs 15 oficiālās svinamās dienas, no kurām kā papildu brīvdienas iedzīvotāji izjutīs 11, kas ir par vienu mazāk nekā pērn, izpētīja portāls "Delfi".

Tā kā oficiālās svētku un atzīmējamās dienas ir noteiktas ar likumu, to skaits mainīties var tikai, mainoties likumam, taču ik gadu mainās to svētku dienu skaits, kuras iekrīt darbadienā, padarot to par brīvdienu. Vienīgā oficiālā svētku diena, kas nav katru gadu, – Dziesmu un deju svētku noslēguma diena. Tāpat jāņem vērā, ka atsevišķu svētku iekrišana sestdienā vai svētdienā tāpat rezultējas papildu brīvdienā, jo likumā noteikts: ja svētku dienas – 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

Likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām Latvijā teikts, ka par svētku dienām ir noteikts 1. janvāris – Jaungada diena, kas šogad iekrita otrdienā, padarot gada pirmo darba nedēļu vien trīs dienas garu.

Četras īsas darba nedēļas

Brīvdienām bagātākā būs aprīļa otrā puse un maija sākums, kad pa kādai brīvdienai iegūsim četras nedēļas pēc kārtas. Aiz Jaungada dienas nākamā likumā noteiktā brīvdiena būs Lielā Piektdiena, kas šogad noritēs 19. aprīlī, bet tai sekojošās Lieldienas, kā ierasts nāks ar īsāku darba nedēļu. Lieldienas šogad noteiktas 21. un 22. aprīlī. 21. aprīlis – Pirmās Lieldienas – kā allaž noritēs svētdienā, bet Otro Lieldienu diena, 22. aprīlis būs pirmdiena – brīvdiena.

Pēc mazliet vairāk nekā nedēļas gaidāma vēl viena brīvdiena – 1. maijs, kas ir ne vien Darba svētki, bet arī Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Šogad 1. maijs iekrīt trešdienā. Tāpat brīvdiena iekrīt arī darba nedēļa pēc 1. maija. Tā kā Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena – 4. maijs – iekrīt sestdiena, brīvdiena tiek pārcelta uz nākamās nedēļas pirmdienu – 6. maiju.

Līgo diena, 23. jūnijs, šogad iekrīt svētdienā, bet Jāņu diena, 24. jūnijs, pirmdienā, kas līdz ar to arī būs brīvdiena.

Atelpa no brīvdienu biruma ilgs līdz Latvijas dzimšanas dienai – 18. novembrim, kas šogad iekrīt pirmdienā.

Arī gada izskaņa būs brīvdienām bagāta, jo Ziemassvētki – 24., 25. un 26. decembris – šogad iekrīt otrdienā, trešdiena un ceturtdienā, savukārt Vecgada diena, 31. decembris,– otrdienā.

Likumā par oficiālām svētku dienām noteikta arī maija otrajā svētdienā norisošā Mātes diena un Vasarsvētki, kas arī vienmēr tiek atzīmēti svētdienā – 50 dienas pēc Lieldienām. Šīs brīvdienas gan netiek pārceltas uz darba dienām.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem datiem par svētku dienām ES dalībvalstīs 2018. gadā Latvijā oficiālo svētku brīvdienu statuss bija kopumā 17 dienām, kas bija trešais augstākais oficiālo svētku brīvdienu skaits dalībvalstīs. Pērn Latvijā bija īpaši daudz oficiālo svētku dienu, jo norisinājās Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuru noslēguma diena ir noteikta par svētku dienu, un līdz ar to iedzīvotāji tika pie vienas "papildu brīvdienas". Tāpat pērn pie papildu brīvdienas Latvijas iedzīvotāji tika arī septembrī, jo Latvijā viesojās katoļu baznīcas galva pāvests Francisks. Par godu šai vizītei valdība lēma 24. septembri, pirmdienu, valstī noteikt par brīvdienu.

Portāls "Delfi" iepriekš, kad Saeima lēma noteikt par brīvdienu pāvesta Franciska vizītes Latvijā dienu, ziņoja, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam rada astoņu miljonu eiro lielus zaudējumus.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Lieldienas Mātes diena Saeima Ziemassvētki Vasarsvētki
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form