Foto: Shutterstock

Šogad pasludināti tiesas spriedumi vairākās "skaļās" krimināllietās, no kurām dažām pastiprināta sabiedrības uzmanība bija pievērsta jau kopš nozieguma pastrādāšanas dienas. Divas būtiskākās no šīm lietām - par spēļu zāles aplaupīšanu un policista nošaušanu Jēkabpilī, kā arī par kinoteātrī "Citadele" izdarīto slepkavību.

Bruņotā laupīšana Jēkabpilī notika 2011.gada 25.janvāra rītā, bet pirmās instances tiesas spriedums šajā lietā tika pasludināts tikai pagājušajā nedēļā. Bijušajam patruļpolicijas vienības "Alfa" kaujiniekam Arvo Žagaram, kura izšautā lode tika atrasta nogalinātā policista Andra Znotiņa ķermenī, Zemgales apgabaltiesa piesprieda mūža ieslodzījumu, bet pārējie četri bruņotajā laupīšanā apsūdzētie vīrieši saņēma 20, 18 un 13 gadu cietumsodus. Viņiem visiem tika noteikta arī mantas konfiskācija un policijas kontrole uz trim gadiem. Šis spriedums gan vēl nav stājies likumīgā spēkā, to varēs pārsūdzēt.

Bankas darbinieka un četru bērnu tēva Aigara Egles slepkavība kinoteātrī "Citadele" notika nepilnu mēnesi pēc traģēdijas Jēkabpilī, bet šajā lietā pirmās instances tiesa spriedumu nolasīja jau 2012.gada 22.maijā. Apsūdzēto juristu Nikolaju Zikovu Rīgas apgabaltiesa atzina par vainīgu un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu uz 17 gadiem, mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem. Vēlāk gan šis spriedums tika pārsūdzēts, tāpēc patlaban lieta ir nonākusi Augstākajā tiesā (AT), kurai tā būs jāizskata apelācijas kārtībā.

Pirms pāris mēnešiem tiesas sēžu zālē atkal bija spiesta pulcēties lielākā daļa no Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzētajiem. Šo lietu apelācijas kārtībā izskatīja AT. Atšķirībā no pērn pasludinātā Rīgas apgabaltiesas sprieduma, AT divu gadu reālu cietumsodu piesprieda arī uzņēmējai Inārai Vilkastei, kurai pirmās instances tiesa bija noteikusi naudassodu. Uzreiz gan viņa apcietināta netika. Bez tam AT samazināja sodu kādreizējam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta darbonim Raimondam Janitam, kā arī viņa bijušajiem priekšniekiem Vilnim Štramam un Pēterim Strancim.

Rīgas apgabaltiesas noteiktās trīs gadu brīvības atņemšanas vietā AT Janitam piesprieda cietumsodu uz vienu gadu, astoņiem mēnešiem un 25 dienām. Līdz ar to viņš tika atbrīvots no apcietinājuma AT sprieduma pasludināšanas dienā - 1.novembrī. Savukārt Štramam cietumsoda termiņš tika samazināts no astoņiem gadiem līdz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem, bet Strancim - no sešiem gadiem līdz pieciem gadiem. Abiem tika noteikta arī mantas konfiskācija. Tomēr šis spriedums vēl nav stājies spēkā, to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Ar notiesājošu spriedumu pirmajā instancē šoruden noslēdzās arī dienesta viltojumā apsūdzētās Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces krimināllietas izskatīšana. Par Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokola viltošanu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 25.oktobrī Muižniecei piemēroja 20 minimālo mēnešalgu jeb 4000 latu naudas sodu. Pati apsūdzētā gan savu vainu neatzina. Minētais spriedums tika pārsūdzēts, tāpēc lieta apelācijas kārtībā būs jāpārskata Rīgas apgabaltiesai.

Par soli uz priekšu šogad pavirzījās uzņēmējas Ellas Ivanovas slepkavības krimināllietas iztiesāšana. AT 14.decembrī atstāja negrozītus 15, 13 un 11 gadu cietumsodus ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli trim šajā lietā apsūdzētajiem vīriešiem - attiecīgi Ludvigam Antonovam, nelaiķes vīram Igoram Ivanovam un Vitālijam Mamedovam. Netika grozīts arī pirmās instances tiesas spriedums daļā par ceturtā apsūdzētā - Asifa Handžanova - attaisnošanu. Atšķirībā no apgabaltiesas AT vienīgi nolēma piedzīt no Ivanova, Antonova un Mamedova solidāri 100 000 latu katrai no abām nošautās uzņēmējas meitām. Arī šis spriedums gan vēl nav stājies likumīgā spēkā, to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā šogad punkts tika pielikts par naudas izspiešanu no uzņēmējas Vilkastes apsūdzētā Raimonda Štālberga krimināllietas izskatīšanai pirmajā instancē. 8.novembrī tiesa Štālbergu atzina par vainīgu pēc visiem četriem apsūdzības pantiem un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, papildus nosakot arī mantas konfiskāciju. Lai gan apsūdzētais bija gatavojies pēc sprieduma noklausīšanās taisnā ceļā doties uz cietumu, sēžu zālē apcietināts viņš vēl netika. Šo tiesas nolēmumu varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Kamēr Štālbergs aizvien var baudīt dzīvi brīvībā, cietumā devies kāds cits pazīstams personāžs - autovadītāju tiesību aizstāvis Edgars Džeriņš, kuram nelabvēlīgu lēmumu pāris dienas pirms Jāņiem pieņēma AT Senāta Krimināllietu departaments. Senāts atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru Džeriņam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piemērota reāla brīvības atņemšana uz vienu gadu. Augstākās tiesu instances lēmums vairs nebija pārsūdzams. Lai gan vasaras beigās Džeriņš mēģināja panākt viņam piespriestā cietumsoda izpildes atlikšanu, šie centieni neizrādījās sekmīgi, līdz septembrī viņš nonāca ieslodzījuma vietā un sāka izciest piespriesto sodu.

Ievērību šogad izpelnījās arī krimināllieta, kurā divi vīrieši - Igors Rekalovs un Dmitrijs Grigorjevs - tika tiesāti par vairākus miljonus latu vērtas, 200 kilogramu smagas kokaīna kravas kontrabandu. Šīs narkotikas likumsargi 2010.gada pavasarī atrada Rīgas ostā. Tas bija lielākais vienā reizē atklātais kokaīna apjoms. Pirmās instances tiesa šā gada 8.oktobrī Rekalovam un Grigorjevam kā galīgo sodu piesprieda attiecīgi 11,5 un desmit gadu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem. Grigorjevam Rīgas apgabaltiesa noteica arī aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tomēr šis spriedums vēlāk tika pārsūdzēts apelācijas kārtībā.

Pirmās instances tiesas spriedumi šogad tika nolasīti arī vairākiem 2009.gada 13.janvāra grautiņu dalībniekiem. Daži no viņiem - tie, kuri nebija sadarbojušies ar izmeklēšanas institūcijām vai arī bija grēkojuši likuma priekšā jau iepriekš, - tika sodīti ar reālu brīvības atņemšanu, taču vairākums kā sodu saņēma piespiedu darbu. Tikmēr lielākā daļa iespējamo 13.janvāra grautiņu dalībnieku vēl joprojām gaida pirmās instances tiesas gala vārdu, bez tam pārsūdzēti ir arī vairāki jau pasludinātie nolēmumi.

Tomēr ne visi šogad nolasītie tiesas spriedumi sabiedrības uzmanību izpelnījās bargo sodu dēļ. 28.februārī AT atcēla 2010.gada 15.marta notiesājošo spriedumu, ar kuru Aleksejam Šarovam bija piemērots 15 gadu cietumsods par 2009.gada janvārī Saulkalnē izdarīto veikala pārdevējas slepkavību. Apelācijas instances tiesa Šarovu atzina par nevainīgu un attaisnoja, līdz ar to pēc trīs gadu atrašanās nebrīvē viņš tika atbrīvots no apcietinājuma tiesas zālē. Prokuratūra gan mēģināja panākt Šarova notiesāšanu, iesniedzot kasācijas protestu, taču 16.oktobrī AT Senāts attaisnojošo spriedumu atstāja negrozītu un tas stājās likumīgā spēkā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!