Vēlētāju aktivitāte 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, salīdzinot ar 2017. gadu, līdz pulksten 12 ir vairāk nekā 1,74 reizes mazāka, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Jau ziņots, ka sestdien laikā no pulksten 7 līdz 12 pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 88 462 jeb 9,17% no kopumā 964 339 balsstiesīgajiem vēlētājiem. Savukārt aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās visos novados, izņemot Rīgu, tādā pašā laika posmā savu balsi bija atdevuši 15,96% jeb 161 759 balsstiesīgo iedzīvotāju.
Salīdzinot vēlētāju aktivitāti starp novadiem, redzams, ka šogad visos novados vēlētāju aktivitāte ir zemāka nekā 2017. gadā. Proti, šogad līdz pulksten 12 Vidzemē nobalsojuši 9,47% balsstiesīgo vēlētāju, tikmēr 2017. gadā šādā laikā posmā savu balsi atdeva jau 16,16% vēlētāju.
Latgalē līdz pulksten 12 sestdien, 5. jūnijā, nobalsojuši 9,65% balsstiesīgo vēlētāju, taču 2017. šis skaitlis bija 16,06%.
Kurzemē savukārt līdz pusdienlaikam bija nobalsojuši 8,6% vēlētāju, bet 2017. gadā šis skaitlis bija teju uz pusi lielāks – 16,67%.
Visbeidzot Zemgalē nobalsojuši bija 8,72% balsstiesīgo vēlētāju, savukārt 2017. gadā tādā pašā laika posmā savu balsi bija atdevuši 14,91% vēlētāji.
"Delfi", gaidot pašvaldību vēlēšanas, publicēja deviņus rakstus, kas iedzīvotājiem var labāk palīdzēt izvērtēt savu 5. jūnija izvēli. Vienā no rakstiem "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka portālam "Delfi" teica, ka ir nobažījusies par vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. Viņa jau iepriekš prognozēja, ka vēlētāju aktivitāte šogad varētu kristies.
Jānorāda gan, ka 5. jūnijā Latvijā pašvaldību vēlēšanas nenotiek Rīgā, kur vietvaru ievēlēja pērn ārkārtas vēlēšanās, kā arī Varakļānu un Rēzeknes novados, kur tās notiks 11. septembrī. Tas arī tika ņemts vērā augstāk minētajos vēlēšanu aktivitātes aprēķinos.
Jau ziņots, ka iepriekšējās balsošanas dienās pašvaldību vēlēšanās piedalījušies 118 752 vēlētāji jeb 12,31% no kopējā balsstiesīgo skaita.
