Foto: PantherMedia/Scanpix
Portāls "Delfi" iepazīstina ar sešām šogad slēgtajām skolām. Kārtējais izglītības iestāžu skaita sarukums ir sekas ilglaicīgai demogrāfiskās līknes lejupslīdei, kas izdarījusi savas korekcijas arī Latvijas skolu tīklā. Lai gan šā gada jūlijā publicētais Izglītības un zinātnes ministrijas reformu plāns paredz mazo skolu saglabāšanu, naudas trūkuma dēļ pašvaldības joprojām ir spiestas rīkoties pretēji.

Patlaban skolas pamet skolēni, kuru ģimenes pārceļas uz citām Latvijas vietām vai pat ārzemēm, bet pirmajās klasēs vecāki piesaka arvien mazāk bērnus. Tādējādi principa "nauda seko skolēnam" sekas ir - nelielā bērnu skaita dēļ pašvaldības no valsts saņem aizvien mazāku finansējumu, un tādēļ tās vairs nevar atļauties uzturēt skolu ēkas un algot skolotājus. Skolēnu skaita sarukumu izjūt arī atsevišķas Rīgas skolas, kuras vairs nespēj piepildīt lielās ēkas.

Daļu skolu ēku kādu laiku vismaz daļēji izmantos kā citu izglītības iestāžu struktūrvienības, bet dažās plāno ierīkot sociālos dzīvokļus vai rīkot nometnes. Skolēnu vecāki par plānoto skolu slēgšanu bija brīdināti laikus, un šajā septembrī viņu bērni jau dosies uz citām skolām. Arī skolotāji lielākoties darbu ir atraduši citviet. Grūtāk ir tehniskajiem darbiniekiem, no kuriem vairums jau papildinājuši bezdarbnieku rindas, portālam "Delfi" atzina vairāki aptaujātie.

Šogad slēgtās skolas:



Foto: DELFI

Viena no lielākajām likvidējamajām skolām ir Rīgas 62. vidusskola. Vēl pērn tajā mācījās 244 bērni, no kuriem lielākā daļa šogad turpinās mācīties Rīgas 25. vidusskolā, bet pārējie pārgājuši uz kādu citu no tuvējām Rīgas skolām. Jau pērn mazā pieprasījuma dēļ skolā netika atvērta ne pirmā, ne desmitā klase. Turklāt esošais skolēnu skaits bijis pārāk mazs, lai pilnvērtīgi izmantotu lielo skolas ēku.

Latviešu plūsmas vidusskola darbu uzsāka 1989. gadā. Tā bija otrā skola Ķengaragā, kur mācības notika latviešu valodā. Skolas telpas tā pārmantoja no 62. vidusskolas, kas pirms tam bija krievu plūsmas vidusskola. Savukārt skolēnu un skolotāju kolektīvs veidojās no 25., 72., 75. vidusskolām un 4. pagarinātās dienas skolas, teikts skolas vēl neslēgtajā interneta vietnē.

Skolas slēgšana interneta vidē uzjundījusi ne mazums atmiņu. "Uhh atceros laikus, kad 62. skolu par latviešu skolu pārtaisīja. Grautiņi katru dienu, skolotāji ar sasistām sejām utt, krievi negribēja padoties, kaut viņiem palika lielā labā 72. vidusskola," portāla "Calis.lv" forumā raksta kāds skolas absolvents. Savukārt kāda cita foruma lietotāja raksta, ka, lai arī pati beigusi šo skolu, pēdējos gados tās līmenis bijis zems un teritorija nekopta. " Kāpnes šausmīgas, sporta laukuma nav (to, kas ir, nevar nosaukt par sporta laukumu). Izstaigāju visu skolu, pat dežurantu neatradu, nerunājot par tādiem sīkumiem kā puķes uz palodzēm, tualetes papīrs (..)."

62. vidusskolas ēka Aviācijas ielā 15 patlaban nodota Rīgas domes Īpašumu departamenta pārziņā. Līdz turpmākiem lēmumiem par ēkas izmantošanu, tai tiek nodrošināta diennakts apsardze.



Foto: DELFI

Rīgas Šampētera vidusskolas likvidācija, atšķirībā no citām, nezinātājam nemaz nav pamanāma. Turpmāk bilingvālā Šampētera vidusskola darbosies kā krievu plūsmas Rīgas 53.vidusskolas struktūrvienība, taču skolas audzēkņi mācības turpinās kā līdz šim. Arī pedagogi un mācību iestādes tehniskais personāls galvenokārt paliks līdzšinējā sastāvā, mainoties vienīgi mācību iestādes administrācijai. Tāpat nemainīga paliks skolas adrese - Šampētera iela 98.

Arī Rīgas Šampētera vidusskola tiks likvidēta nepietiekama skolēnu skaita dēļ - pagājušajā mācību gadā tajā bija 209 audzēkņi, 1.klase netika atvērta, bet no 1. līdz 6.klasei bērnu skaits klasē svārstījās no deviņiem līdz 19.



Foto: LETA

Sātiņu skolas slēgšanu vietējie iedzīvotāji uztvēra ar sapratni, portālam "Delfi" norāda Saldus novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica.

Pagājušajā mācību gadā skolā mācījās 90 bērni, kuri lielākoties šobrīd jau pārgājuši uz Saldus 1. vidusskolu. No skolotājiem Sātiņos paliks tikai pirmo četru klašu skolotāji, kuri skolas ēkā turpinās darbu kā Saldus 1. vidusskolas struktūrvienības darbinieki. Arī pārējie lielākoties atraduši darbu vidusskolā un ikdienā dosies uz netālo Saldu. "Vien daži bija spiesti meklēt citu darbu, bet domāju, arī šajos gadījumos problēmu nebūs," norāda Levica.

Skola atradās trīs atsevišķās ēkās - vienā izvietota pirmsskolas izglītības iestāde un ēdināšanas bloks, otrā pamatskola no pirmās līdz devītajai klasei, bet trešajā atradās darbmācības kabinets un dzīvokļi skolotājiem. Skolas ēkā septembrī turpinās mācīt sākumskolas skolēnus, kuri tagad būs Saldus 1. vidusskolas struktūrvienības audzēkņi. Arī skolotāji turpmāk varēs izmantot piešķirtos dzīvokļus, taču ēkas pirmajā stāvā esošā darbmācības kabineta vietā neko citu nav plānots izveidot, stāsta Levica.

Visas trīs ēkas ir pašvaldības īpašums un šobrīd tiek domāts, ko ar tām darīt turpmāk. Tuvums pilsētai un katrai ēkai izbūvētā autonomā apkure ļauj tās pielāgot jebkādām vajadzībām. Pirmsskolas vecuma bērnu novadā esot pietiekami, tāpēc iestāde noteikti tikšot saglabāta, ar laiku to pārceļot uz skolas ēku. Savukārt māja, kurā tā patlaban atrodas, esot piemērota nometņu, semināru un citu līdzīgu pasākumu rīkošanai.



Foto: DELFI

Pirms diviem gadiem Vārkavas novada Vanagu pamatskola nosvinēja 90. jubileju. Tās slēgšana, lai gan ne ar patīkamām sajūtām, tika gaidīta jau ilgāku laiku, jo tās 13 pedagogi pēdējā mācību gadā apmācīja vien 25 skolēnus.

"Sveši ļaudis mazu dēvē tevi./ Un lai! Par to nenoskumstam mēs./ Mums tu esi gana liela, skaista!/ Uzticīgs tev mūžam katrs vanadzēns," vēsta skolas himnas vārdi. Lielā skolas ēka reiz celta 250 skolēnu vajadzībām, taču ar septembri vienīgie pastāvīgie iemītnieki tajā būs vienpadsmit pirmsskolas vecuma bērni, to skolotājs un pavāre, portālam "Delfi" stāsta Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne. Pārējās telpas, tajā skaitā lielo zāli, datorklasi un darbmācības kabinetu plāno izmantot tautas deju kolektīvs, ansamblis un amatierteātris, kā arī biedrība "Vēlme", kura organizēs dažādus pasākumus un aktivitātes vietējiem iedzīvotājiem.

Līdzīgi kā citviet, arī Vanagu pamatskolas skolotāji ir vai nu laicīgi pensionējušies, vai atraduši darbu citās skolās. Bez darba palicis retais, stāsta Vilcāne. Viņa arī norāda, ka turpmākai ēkas uzturēšanai izveidots pašvaldības atbalsta centrs "Vanagi", kas algos kurinātājus, bet apkopšanai vismaz pagaidām tikšot izmantoti tā saucamie simtlatnieki.



Foto: DELFI

Ozolkalna pamatskolas likvidēšana nav bijusi viegla, jo tās slēgšanai bija liela pretestība no vietējo iedzīvotāju puses.

Sākotnēji tika izskatīta versija skolu tikai reorganizēt, taču 52 audzēkņi arī šādam scenārijam nebija pietiekams skaits, tāpēc Gulbenes novads izlēmis skolu slēgt. Pēc paziņojuma par mācību iestādes likvidēšanu kāda trīs bērnu mamma pat atteikusies laist savus bērnus uz skolu, taču arī šim konfliktam atrasts risinājums.

Turpmāk skolas ēku izmantos sociālajām vajadzībām. "Ideju līmenī ir doma izvietot nepilnās ģimenes, kurās ir, piemēram, tikai viena puse, kas audzina bērnu," portālam "Delfi" atklāj Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Rakstiņš. Otra skolas ēka - sporta zāle - turpinās darboties kā sporta un atpūtas centrs vietējiem iedzīvotājiem, kā arī viesiem.

Skolas slēgšanas lielākas problēmas sagādājusi tehniskajiem darbiniekiem, kuri iepriekš saņēma mazas algas, bet tagad lielākoties kļuvuši par bezdarbniekiem. "Skolotājiem problēmas būs mazākās, jo lielākā daļa jau līdz šim braukāja pa vairākām skolām," norāda Rakstiņš.



Foto: DELFI

Bārbeles pamatskolā šajā pavasarī notika 140. izlaidums, kas arī bija pēdējais. Vēl pagājušajā mācību gadā tur mācījās 22 bērni, bet septembrī tie dosies uz citām novada skolām.

"Mājā jau neviens nepaliks, visi mācīsies arī tālāk. Pagasts līdz šim ir vadājis savus bērnus uz Skaistkalnes, Valles un Vecumnieku vidusskolām un vedīs arī turpmāk," saka Bārbeles pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Našeniece

Ēka, kas būvēta speciāli skolas vajadzībām, tukša nebūšot. "Paliks ēdnīca, datorklase, sporta zāle, bija ideja arī par muzeja veidošanu. Ēku izmantos jaunsargi, zemessargi, tautskola un citi. Par to, kas tur būs, novads vēl domās, bet tukša jau nepaliks," pārliecināta pagasta pārvaldes vadītāja. Vietējā avīze vēsta, ka viens no tās turpmākās izmantošanas variantiem esot sociālo dzīvokļu ierīkošana. Vecumnieku novadā dzīvokļu rindā reģistrētas 25, galvenokārt, sociāli neaizsargātas ģimenes.

Tālākā ēkas un tās inventāra nākotne uztraukusi arī vairākus bārbeliešus. "Interesanti, vai dāvinājums [stelles], kurš tika veikts kā piemiņa omītes skolai, arī tiks izmantots sociālo dzīvokļu labiekārtošanai? Tās bija domātas SKOLAI!" Bauskas rajona laikraksta interneta vietnē "Bauskasdzive.lv" sašutis jautā kāds vietējais iedzīvotājs. Kāds cits komentētājs norāda, ka "gan jau lielais novada centrs - Vecumnieki - visu labo savāks - ko pašiem, ko Misas skolai. Tieši tā izdarīja arī ar Kurmenes skolas labāko inventāru."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!