Šogad valsts parāds nepārsniegs 50% no IKP, norāda Finanšu ministrija
Foto: stock.xchng

Šogad valsts parāds nepārsniegs 14 miljardus eiro jeb 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzina Finanšu ministrija (FM).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

FM informēja, ka, balstoties uz Valsts kases datiem, vispārējās valdības parāds 2019. gada beigās bija 11,2 miljardi eiro jeb 37% no IKP, savukārt 2020. gadā, pēc provizoriskiem datiem, valsts parāds bija aptuveni 13,3 miljardi eiro jeb 47% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām indikatīvajām prognozēm, FM pieļauj, ka vispārējās valdības parāds 2021. gada beigās nepārsniegs 50% no IKP jeb aptuveni 14 miljardus eiro. Šis gan ir tikai provizorisks novērtējums, kas balstīts uz pašreizējiem pieņēmumiem un pieejamo informāciju.

Tāpat FM norādīja, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi tiek veikti no valsts budžeta un, lai mazinātu ārkārtējā situācijā veicamo aizņēmumu apkalpošanas izdevumu ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados, aizņēmumi tiek veikti ar iespējami zemākām – tuvu nullei un negatīvām – procentu likmēm.

Atbilstoši likumam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" valsts parāda plānotie procentu izdevumi šogad plānoti 225,8 miljonu eiro apmērā, 2022. gadā – 207,9 miljoni eiro, bet 2023. gadā – 207,9 miljoni eiro.

Pērn un šogad valsts parāds aug saistībā ar Covid-19 pandēmijas negatīvo seku mazināšanas pasākumu finansēšanu. Visi pasākumi galvenokārt tiek finansēti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Pērn neparedzētiem gadījumiem kopumā tika novirzīti apmēram 600 miljoni eiro, savukārt šogad valdība nolēmusi novirzīt neparedzētiem gadījumiem aptuveni 820 miljonus eiro. Paredzams, ka ar šogad novirzītajiem līdzekļiem nepietiks, un valdībai būs jālemj par papildu līdzekļu novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš valdībā situāciju ar neparedzētiem gadījumiem pieejamiem līdzekļiem raksturoja kā satraucošu. Ceturtdien, 18. februārī, valdības sēdes sākumā premjers skāra jautājumu par budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā šogad pieejami līdzekļi virs 800 miljoniem eiro, tomēr šajā programmā pieejamā nauda strauji sarūk. "Tas, kas notiek, ir satraucoša tendence. Pieprasījumi [pēc šiem līdzekļiem] sāk augt ģeometriskā progresijā," pauda Ministru prezidents.

Kariņš piebilda, ka visi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir nauda, ko valsts aizņemas.

Plānots, ka šonedēļ Finanšu ministrija iesniegs izskatīšanai valdībā ziņojumu par situāciju ar budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" – jau piešķirto un plānoto finansējumu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Finanšu ministrija Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Valsts kase
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi